Valdība par nedēļu atliek lemšanu par nodokļu politikas pamatnostādnēm

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Ministru kabinets šodien pēc vairāk nekā četru stundu garām diskusijām vienojās uz nedēļu atlikt lēmuma pieņemšanu par Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2020.gadam.

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem atzina, ka šodien nekādas izmaiņas nodokļu politikas pamatnostādnēs netika veiktas. Viņš uzsvēra, ka šodien par nodokļu reformu tika panākta konceptuāla vienošanās, bet «tehniski» valsts nodokļu politikas pamatnostādnes tiks apstiprinātas nākamnedēļ.

Jautājums par valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) lūguma sākotnēji tika pārcelts no valdības slēgtās daļas uz atklāto, tomēr pēc «Vienotības» iebildumu uzklausīšanas sēde tika turpināta aiz slēgtām durvīm.

Sēdes laikā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzskaitīja trīs jautājumus, uz kuriem «Vienotība» vēlas saņemt atbildes, lai partija varētu atbalstīt nodokļu reformu - ja reformā iekļaus finansējumu veselībai, tiks nodrošināts, ka nepieaugs valsts parāds, un netiks apturētas jaunās politikas iniciatīvas. Ašeradens norādīja, ka «Vienotības» ministriem šodien nav mandāta balsot par nodokļu reformu.

Neskatoties uz to, Ministru kabinets šodien pārsprieda nodokļu politikas pamatnostādnēs ietvertos jautājumus. Kučinskis stāstīja, ka valdība izskatīja visas nodokļu politikas pamatnostādnes un konceptuāli tās atbalstīja, izņemot trīs punktus, par kuriem «Vienotības» ministri vēl diskutēs ar savu valdi un frakciju.

«Nākamnedēļ valdības sēdē vairs neatgriezīsimies pie nodokļu politikas pamatnostādnēm, bet diskutēsim par «Vienotības» izvirzītajiem jautājumiem. Katrā ziņā «Vienotības» priekšlikumi bija labi un es tos esmu gatavs pieņemt. Tomēr, ja «Vienotība» izsaka vēlēšanos saņemt partijas valdes un frakcijas mandātu, tad tas bija kopējs lēmums konkrētus jautājumus šodien neskatīt. Neatkarīgi no tā, kāds būs «Vienotības» frakcijas un valdes viedoklis, pamatnostādnes tiks virzītas tālāk,» uzsvēra Kučinskis.

Pēc valdības sēdes Ašeradens žurnālistiem atzina, ka patlaban «Vienotība» nodokļu reformai nesaka ne jā, ne nē.

«»Vienotība» konstruktīvi sadarbojas ar partneriem, lai virzītu tālāk nodokļu reformu. Tāpēc «Vienotība» norādīja uz būtisku detaļu, lai nodokļu reformu varētu pabeigt. Mums ir svarīgs Fiskālās disciplīnas padomes viedoklis par nodokļu reformas fiskālo ietekmi, jo tā nav ierēdņu institūcija, bet gan neatkarīgu ekspertu institūcija, kas seko līdzi tam, kādā veidā valdība veido fiskālo politiku. Tāpat svarīgi sagaidīt sarunas ar Eiropas Komisiju par valsts budžeta deficītu. Līdz šim Latvija pret budžeta deficītu ir izturējusies nopietni, bet gadījumā, ja veicam izmaiņas budžeta deficītā, Latvija var tikt pakļauta fiskālajiem riskiem,» teica ekonomikas ministrs.

Ašeradens pauda pārliecību, ka nedēļa vai mēnesis nav pārāk ilgs laiks, lai atrisinātu «Vienotības» izvirzītos jautājumus.

Vaicāts, kāpēc «Vienotība» problemātiskos jautājumus atklāja tikai šodien valdības sēdē, nevis iepriekš sanāksmēs, kurās tika skatīti nodokļu politikas jautājumi, Ašeradens atzina, ka «Vienotības» pārstāvji darbojās dažādās darba grupās, bet, kad reforma nonāca gala fāzē, radās daudz jautājumu.

«Tikāmies ar premjeru, bet divu stundu sarunas laikā atbildes nesaņēmām. Tāpēc «Vienotības» valde un frakcija vienbalsīgi nobalsoja, ka ministriem netiek dots mandāts balsot par nodokļu reformu, kamēr jautājumi nav atrisināti. Šodien šos jautājumus apspriedām, ieguvām konceptuālas atbildes un iesim par tām runāt partijas frakcijā, lai vienotos, kā turpmāk rīkoties,» informēja ekonomikas ministrs.

Kā ziņots, Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa ( IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.

Tās ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

    KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
    Svarīgākais
    Uz augšu