Attīstoties tehnoloģijām, ir izveidojušās un progresējušas arī dažādas savstarpējo aizdevumu platformas, kur tie, kas vēlas investēt, var nopelnīt, bet tie, kam nepieciešami līdzekļi, var saņemt finansējumu. Tā kļūst par arvien populārāku alternatīvu banku aizdevumiem un noguldījumiem.
Arī Latvijā jau darbojas vairākas šādas platformas, taču pie mums regulējuma šādu vietņu darbībai pagaidām nav. Kā vēstī ziņa portālā Labs of Latvija, likumprojektu savstarpējo aizdevumu platformu darbības regulējumiem ir plānots izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai valdībā un Saeimā šā gada rudenī. To pašlaik izstrādā Finanšu ministrija sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
Eksperti «par» nozares regulējumu
Līdz šim savstarpējo aizdevumu platformas ir strauji attīstījušās bez regulējuma, uz pašu pieredzi, redzējumu un uzkrātajām zināšanām. Tomēr arī nozares speciālisti ir atzinuši, ka likumisks regulējums ir nepieciešams. Ir būtiski nodrošināt, lai platformās ieguldītie naudas līdzekļu tiktu atbilstoši pārvaldīti, lai tiktu korekti atrunāti iespējamie riski un lai šādas platformas vairotu uzticamību un būtu atzītas no investoru puses. Tāpat ir svarīgi, lai visiem spēles noteikumi būtu līdzvērtīgi un neciestu kāda dalībnieka – platformas vai personas – reputācija. Vienlīdzīgi nosacījumi nozares spēlētājiem, zināma licencēšanas kārtība, noteikts kapitāla buferis un atrunātas uzraudzības izmaksas un kārtība veicinātu nozares attīstību, uzskata arī TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks.
Uzticamības potenciāls nozarei
Līdz ar likumisko regulējumu pūļa finansējuma un savstarpējo aizdevumu platformām, visticamāk, turpinās palielināties arī sabiedrības un potenciālo investoru uzticamība. Attīstoties ekonomiskajai situācijai valstī, pieaug arī pieprasījums pēc finansējuma. Investīciju platformu priekšrocība ir ātrums un elastība, mazāka birokrātija, tāpēc bieži jaunu biznesa ideju attīstīšanai šis ir piemērots veids, kā iegūt līdzekļus. Vienots regulējums dos iespēju attīstīties jaunām biznesa idejām, uzsver A. Broks. Ieviešot nozares regulējumu, īpaša uzmanība tiks pievērsta patērētāju aizsardzībai, kas īpaši izšķiroša var būt tā saucamajiem neprofesionālajiem ieguldītājiem – iedzīvotājiem ar finanšu uzkrājumiem, bez profesionālas pieredzes investīciju risku izvērtēšanā.
Latvijas iespēja
Šobrīd Eiropā ir valstis, kur jau ir pieņemtas normas par savstarpējo aizdevuma platformu regulējumu (Lielbritānija, Itālija, Francija un citas), tāpat ir valstis, kur regulējums ir tikai izstrādes stadijā. Eiropas Savienībā pašlaik nav vienota Fintech nozares regulējuma, un katra valsts, kas tādu ievieš, to izstrādā, balstoties uz savu redzējumu. Katrā ziņā Latvijai kā tehnoloģiski attīstītai valstij šī ir iespēja kļūt par FinTech nišas valsti: nosakot adekvātas un biznesam draudzīgas normas, šai nozarei ir visas iespējas attīstīties tieši Latvijā un piesaistīt gan ārvalstu investorus, gan aizņēmējus. Ja nozarei tiks piemēroti nepamatoti ierobežojumi un lieki slogi, tas var bremzēt tās izaugsmi tieši Latvijā. Līdz ar to potenciāli Latvijai draudzīga nozare var tikt pārcelta uz citām valstīm ar labvēlīgākiem nosacījumiem.
Plānots, ka regulējums noteiks kārtību licencēšanai, kapitālam, prasībām pēc iekšējās kontroles sistēmas un ieguldītāju aizsardzībai. Pašlaik Latvijā ir izstrādāts sākotnējais likumprojekts, kas regulēs savstarpējo aizdevumu platformas. Projekts ir nodots arī apspriešanai nozares speciālistiem, dalībniekiem un iesaistītajām pusēm, lai sniegtu komentārus un uzlabojumus. Tas nozīmē, ka ir visai lielas iespējas, ka, ja regulējums būs tirgum atbilstošs –Latvijai ir potenciāls kļūt par FinTech nišas valsti.
Eiropas Komisijas iespējamais atbalsts
Saprotot jomas attīstību un potenciālu, Eiropas Komisija (EK) sabiedriskajai apspriešanai ir nodevusi politikas plānošanas dokumentu «Fintech: konkurētspējīgāks un inovatīvāks Eiropas finanšu sektors». Tā ir iespēja gan nozares ekspertiem no Latvijas nākt klajā ar ierosinājumiem, kas būtu Latvijai labvēlīgi, gan Eiropas valstīm, kurās likumdošana nav Fintech jomai labvēlīga, panākt kādus uzlabojumus. Apspriešanas ietvaros ieinteresētās puses ir aicinātas sniegt ierosinājumus EK par tehnoloģiskajām inovācijām finanšu pakalpojumu jomā un ir plānots noskaidrot ieinteresēto pušu viedokli par finanšu tehnoloģiju ietekmi uz Eiropas finanšu pakalpojumu sektoru no pakalpojumu sniedzēju un patērētāju perspektīvas.
Kāpēc ieguldīt savstarpējo aizdevumu platformās?
Savstarpējo aizdevumu platformas iekļauj gan patērētāju, gan uzņēmējdarbības kreditēšanas jomas, un tās papildina tradicionālo banku lomu kreditēšanā. Tās ir ērtas un modernas risinājums, kas saved kopā tos, kas vēlas saņemt līdzekļus ar tiem, kam ir brīvi līdzekļi, kurus ieguldīt. Lai arī pagaidām vēl neregulēta joma, tā paver iespēju ieguldīt savus brīvos līdzekļus dažādos projektos. Platformu turētāju padoms neprofesionāliem ieguldītājiem ir ieguldīt vairākos projektos un «neturēt visas olas vienā groziņā».