RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Valsts kontrole: Latvijas pensiju sistēma ir stabila, taču pilnveidojama

LETA
  • Raksts
  • Video
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa | Foto: Patrīcija Eglīte/LETA

Latvijas pensiju sistēma ir stabila, taču pilnveidojama, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). VK šodien prezentēja ziņojumu «Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?». Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka revīzijas mērķis bija izvērtēt starptautiski atzinīgi vērtēto Latvijas pensiju sistēmu, kurai tomēr sabiedrības uzticēšanās ir zema.

VK uzskatīja, ka ir pienācis laiks vērtēt, vai pirms 20 gadiem izveidotā pensiju sistēma spēj saglabāt savu ilgtspējību un pilda savus mērķus.

VK secinājusi, ka vairāk nekā pirms 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu bijis pareizs, jo radīti priekšnosacījumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, proti, saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan esošajiem, gan nākotnes pensionāriem, skaidroja VK padomes locekle Inga Vārava.

Kaut arī Labklājības ministrijas (LM) paveikto pensiju reformas īstenošanā VK vērtē atzinīgi, vienlaikus tā norāda, ka ne viss pensiju reformā iecerētais ir īstenojies. Patlaban nav izdevies realizēt pensiju 1.līmeņa mērķi, proti, nodrošināt, ka minimālās pensijas apmērs sasniedz 20% no vidējās bruto algas valstī. 2015.gadā vairāk nekā 17% pensionāru valsts vecuma pensijas apmērs bija mazāks par reformā minēto minimālās pensijas apmēru.

Revīzijā secināts, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pensiju budžeta ienākumi nav pietiekami lielāku pensiju izmaksai, ir lielais personu skaits, kas iemaksas veic samazinātā apmērā vai neveic vispār.

Tāpat mazo iemaksu veicēji nepiedalās solidaritātes principa īstenošanā jeb pensiju izmaksā šodienas pensionāriem. Turklāt revīzijā atklājās, ka 2011.gadā vienas vidējās vecuma pensijas izmaksai bija nepieciešamas deviņu mazo iemaksu veicēju iemaksas, savukārt 2015.gadā jau 11. Turklāt mazo iemaksu veicēji pietiekami neuzkrāj arī savu sociālo nodrošinājumu, kas nozīme, ka nākotnē pārējiem iemaksu veicējiem būs jānodrošina viņiem minimālās pensijas izmaksa.

Kā teica LM pārstāvis Ingus Alliks, ministrija atzinīgi vērtē VK lietderības revīziju, tā sniedzot pārliecību, ka pirms 20 gadiem pieņemtais lēmums bijis pareizs. Arī turpmāk īstenotajiem pasākumiem jābūt mērķtiecīgiem, lai sasniegtu pirms 20 gadiem izvirzītos mērķus, viņš piebilda.

VK aicina meklēt risinājumus, lai panāktu mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību ne tikai pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, bet arī sava sociālā nodrošinājuma veidošanā. Tāpat VK norāda, ka nepieciešams domāt par mērķtiecīgu pensiju budžeta rezerves jeb «drošības spilvena» veidošanu, lai nākotnē, palielinoties pensionāru īpatsvaram pret strādājošajiem, sistēma spētu saglabāt stabilitāti un nodrošināt pensiju izmaksu uzkrātajā un piešķirtajā apmērā.

Kontrole revīzijā analizēja arī izdienas pensiju jomu un secināja, ka tā neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai.

VK revīzijā sniegusi 12 ieteikumus LM, kurus ministrija pilnībā ir apņēmusies ieviest līdz 2020.gada beigām. Tā kā vairāki ieteikumi nav īstenojami bez Saeimas, Ministru prezidenta un finanšu ministra atbalsta, par revīzijas konstatējumiem VK informēs arī amatpersonas un institūcijas, aicinot rast risinājumus nepilnību novēršanai.

Drošība valsts kontrole Elita Krūmiņa
0 Komentāri