RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Algu aploksnēs maksā trešdaļa būvniecības nozares

LETA 2
Foto: TASS/Scanpix

Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars gandrīz visās komponentēs ir nedaudz samazinājies, piemēram, 2015.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 36,3%, bet 2016.gadā tas sarucis līdz 34,6%, sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, atsaucoties uz jaunākā pētījuma par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē datiem.

Vienlaikus uzņēmuma ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars gada laikā sarucis no 31,6% līdz 30%, darbinieku skaita neuzrādīšana samazinājusies no 23,5% līdz 20,5%, savukārt neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis nozarē arī ir samazinājies no 17,9% līdz 15,1%.

Pēc Fromanes teiktā, nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā ir panākts būtisks progress, bet kopējā tendence ir pozitīva un būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas.

«Neskatoties uz to, ka pērn būvniecības nozarē bija ļoti liels kritums par 17,5%, šogad samazinājums ir visās būtiskākajās ēnu ekonomikas komponentēs. Jāņem vērā, ka apstākļos, kad nozarē ir ļoti būtisks apmērmu kritums, ēnu ekonomika vienmēr samazinās lēnāk nekā straujas izaugsmes periodā. Skaidrs, ka būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas. Protams, nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas samazināšanā ir panākts būtisks progress, bet kopējā tendence ir pozitīva. Tiesa, uzņēmumu vērtējums par to, cik liela problēma viņu konkurētspējai ir ēnu ekonomika, palicis tik pat augsts kā pērn - 4,8 punkti no septiņiem,» stāstīja Fromane.

Tāpat Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja atzīmēja, ka šā gada pētījumā aptaujātie uzņēmumi norāda, ka lietas nozarē virzās uz pareizo pusi, taču tas notiek pārāk lēni. «Tas ir arī galvenais pārmetums valdībai, ka nepieciešamo lēmumu pieņemšanas temps ir pārāk lēns. Tajā skaitā pārāk lēna virzība ir ar būtiskāko ēnu ekonomikas apkarošanas instrumentu - ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē. Tie darbi, kuri jāpaveic valdībai, tajā skaitā Darba likuma grozījumi, motivējošā programma, lai uzņēmumi būtu ieinteresēti parakstīt šo vienošanos, virzās pārāk lēni,» skaidroja Fromane.

Viņa arī uzsvēra, ka ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājuma tendence nozarē ir pozitīva, jo pirms pētījuma veikšanas Būvuzņēmēju partnerība necerēja, ka būs pat šāds samazinājums.

«Domājām, ka skaitļi paliks tādi paši kā pērn, jo pēc būtības vēl nav ieviesta neviena no tām fundamentālajām lietām, kas varētu samazināt ēnu ekonomiku. Lēmumi ir pieņemti, piemēram, par tipveida līgumu ieviešanu, taču tas notiks tikai nākamgad. Tomēr ģenerālvienošanās vēl nav noslēgta, elektroniskā darba laika uzskaite vēl nav ieviesta. Ēnu ekonomika nav tā lieta, kas viena gada laikā var samazināties ļoti būtiski, tāpēc šogad novērotā tendence liecina, ka uzņēmumu noskaņojums uzlabojas. Tas notiek lēnām, tāpēc būtu svarīgi, lai valdība paātrinātu lemšanu par tām lietām, kas atrodas viņu pusē,» sacīja Fromane.

Vaicāta, kādi ir bijuši galvenie faktori, kas sekmēja nelielo ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājumu nozarē, ja neviens administratīvais instruments vēl nav ieviests, Fromane sacīja, ka galvenais faktors ir tas, ka uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka pārmaiņas ir sākušās, un norādīja, ka ēnu ekonomikas indekss lielā mērā atspoguļo noskaņojumu nozarē un šogad indekss liecina par to, ka ir sākusies kustība ārā no ēnu ekonomikas.

«Lai panāktu būtisku ēnu ekonomikas īpatsvara kritumu, nepieciešams iedarbināt arī reālos tās mazināšanas instrumentus, kas šobrīd ir procesā. Arī pēc šo instrumentu ieviešanas, visticamāk, ka būtisks ēnu ekonomikas samazinājums netiks sasniegts viena gada laikā. Pieņemtie lēmumi kaut kādu ietekmi uz ēnu ekonomikas mazināšanos atstās divu līdz piecu gadu perspektīvā. Piemēram, no 1.marta likumā ir noteikta atteikšanās no zemākās cenas principa iepirkumos - tas ir viens no faktoriem, kas uzņēmumus vedina domāt par ēnu ekonomikas samazināšanu,» teica Fromane.

Viņa arī pauda viedokli, ka uzņēmumi saprot, ka ēnu ekonomika nenovēršami tiks apkarota un tas viņus vedina pašiem samazināt ēnu sektoru biznesā. «Redzams, ka samazinās darbinieku skaita neuzrādīšana, jo uzņēmumi saprot, ka līdz gada beigām ieviesīs elektronisko darba laika uzskaiti. Sajūtot, ka tā būs sistēmiska lieta, uzņēmumi palēnām pārkārtojas un gatavojas darbam sakārtotākā vidē,» minēja Fromane.

Būvuzņēmēju partnerības vadītāja uzsvēra, ka tirgū nav jābūt uzņēmumiem, kuri savu biznesu saskata negodīgā konkurencē un ir gatavi to kropļot arī turpmāk, tāpēc ar sistēmiskiem risinājumiem ir jāpanāk, ka biznesa vide ir sakārtota, lai nozarē strādātu tikai godprātīgi uzņēmumi, kuri būtu gatavi maksāt legālas algas un visus nodokļus.

Fromane prognozēja, ka triju gadu laikā ir iespējams samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības nozarē līdz 21,5%. «Pērn ar valdību tika parakstīts memorands, kurā bija pausta apņemšanās, ka triju gadu laikā iespējams ēnu ekonomiku būvniecībā samazināt līdz vidējam ēnu ekonomikas līmenim tautsaimniecībā. Protams, redzam, ka virkne lietu varētu notikt ātrāk, bet šis termiņš ir reāls. Jāskatās arī uz to, cik ilgtermiņā noturīgs būs šis samazinājums, tāpēc jārūpējas, lai ieviestie ēnu ekonomikas samazināšanas risinājumi sakārtotu visu nozari un celtu būvniecības kvalitāti,» piebilda Fromane.

Pētījums par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, biedrībai BASE sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga).

Veikta reprezentatīva 251 Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptauja, ko «Latvijas fakti» veica 2017.gada aprīlī (par situāciju nozarē 2016. gadā). Tāpat veiktas ekspertu intervijas - situācijas analīzes ar piecu lielo būvniecības uzņēmumu vadītājiem (2017.gada aprīlī).

Ēnu ekonomika
2 Komentāri