LM aicina cilvēku nespēju samaksāt rēķinus par elektroenerģiju un siltumapgādi vērtēt plašāk

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

«Enerģētiskā nabadzība» ir plašāka problēma, kas neattiecas tikai uz spēju samaksāt rēķinus par elektroenerģiju un siltumapgādi, pauda Labklājības ministrijas (LM) sociālās iekļaušanas departamenta direktore Elīna Celmiņa.

Rīga, 21.maijs, LETA.

Viņa norādīja, ka valdībā zināšanai pieņemtais Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums galvenokārt sniedz informāciju par elektroenerģijas tarifu ietekmi uz sociāli neaizsargātākajiem lietotājiem un informatīvajiem pasākumiem elektroenerģijas lietotājiem, tomēr neanalizē «enerģētisko nabadzību» plašākā nozīmē.

Pēc Celmiņas paustā, ziņojumā nav analizēti energoefektivitātes pasākumi attiecībā uz mājokļu apstākļiem un nelietderīgu izmaksu samazināšanu, tāpat nav vērtēta saprotamas informācijas pieejamība par patēriņu un ar to saistītajām izmaksām, dažādu energoresursu veidu pieejamība, mājsaimniecību patēriņa izdevumi par mājokli, kā arī dati un tendences par iedzīvotāju skaitu, kas nespēj uzturēt mājokli siltu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidēji Latvijā mājsaimniecību patēriņa izdevumos izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo veido 15,6%, taču vienai piektdaļai mājsaimniecību ar zemākajiem ienākumiem šie izdevumi veido 19,2%. «Lai spriestu par «enerģētisko nabadzību», jāanalizē, cik no kopējiem izdevumiem par mājokli ir izdevumi par enerģiju, un kuriem mājsaimniecību veidiem izdevumi par enerģiju sagādā vislielākās grūtības,» norāda Celmiņa.

LM uzskata, ka jāveic analīze plašākā kontekstā, lai izdarītu secinājumus par to, vai aizsargātā lietotāja definīcijā ietvertās iedzīvotāju grupas atbilst «enerģētiskās nabadzības» mērķa grupām, un kāds būtu piemērotākais atbalsts tām.

Celmiņa norādīja, ka ministrija ir gatava un iesaistīsies EM organizētajās diskusijās par piemērotākās atbalsta sistēmas veidošanu.

Jau ziņots, ka EM sadarbībā ar LM šogad izvērtēs iespējas mainīt aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalsta programmu, lai nodrošinātu efektīvāku tās administrēšanu, otrdien valdības sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka, analizējot elektroenerģijas sadales tarifu ietekmi uz aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem, secināts, ka nepieciešams atkal atvērt diskusiju, kādā veidā vislabāk novirzīt atbalstu aizsargāto lietotāju grupām.

Pēc viņa teiktā, patlaban to nodrošina AS «Latvenergo», taču atbalsts varētu būt lietotājiem draudzīgāks un vienkāršāk administrējams, ja to nodrošinātu LM sadarbībā ar pašvaldībām. Tas arī ir viens no potenciālajiem risinājumiem, par kuriem paredzēts šogad diskutēt.

Tāpat ziņots, ka valdība otrdien pieņēma zināšanai EM ziņojumu par elektroenerģijas sadales tarifu ietekmi uz aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem, kurā izvērtēta aizsargāto lietotāju līdzšinējo atbalsta pasākumu fiskālā un sociālekonomiskā ietekme, apkopota informācija par veiktajiem pasākumiem, lai informētu elektroenerģijas patērētājus par iespējām samazināt izdevumus, izvēloties konkrētajam elektroenerģijas patēriņam piemērotāko pieslēguma jaudu, un sniegts tarifu politikas efektivitātes izvērtējums.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu