RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

FM: Vēl jāvērtē EM piedāvātā OIK samazinājuma scenārija ietekme uz valdības parādu

LETA
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis | Foto: Ieva Lūka/LETA

Nepieciešams izvērtēt Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) samazinājuma scenārija ietekmi uz valdības parādu, norādīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

EM izstrādājusi risinājumu izveidot mehānismu, kurā komersanti, kas saņem atbalstu garantētas maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu veidā, varēs pieteikties 75% atbalsta samazinājumam, saņemot vienreizēju kompensāciju. Savukārt finansējumu šī mehānisma nodrošināšanai tiek piedāvāts rast no AS «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanas.

Jarockis atzina, ka, ieviešot šo risinājumu, pastāv risks, ka kompensāciju izmaksāšana par valsts saistību dzēšanu tiks uzskaitīti kā vispārējās valdības sektora izdevumi. «Tādējādi uzskatām, ka ir nepieciešams turpināt vērtēt vai minētais risinājums neatstāj negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu,» pauda FM pārstāvis.

Viņš arī informēja, ka FM uzdevusi EM vairākus precizējošus jautājumus par pieņēmumiem, aprēķiniem un prognozēm. «Pirms atbilžu saņemšanas uz tiem, FM nevar noformulēt gala viedokli par EM piedāvājumu,» sacīja Jarockis.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) varētu piedāvāt piecām elektrostacijām atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju, šodien žurnālistiem sacīja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.

Kopējais kompensācijas apmērs varētu sasniegt 503,01 miljonu eiro, savukārt nākotnes saistības tas ļautu samazināt par 285,74 miljoniem eiro, salīdzinot ar situāciju, ja šāda vienreizēja kompensācija netiktu maksāta. Valsts budžeta līdzekļi nebūtu nepieciešami.

Patmalnieks norādīja, ka pašreizējais OIK apmērs Latvijā - 26,79 eiro par megavatstundu - ir lielāks nekā citās reģiona valstīs un saņemti aicinājumi no patērētājiem pārtraukt atbalstu lielajām gāzes stacijām un veidot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu politiku. Piemēram, Igaunijā OIK lielajiem ražotājiem ir 15 eiro par megavatstundu, bet Lietuvā 14 eiro par megavatstundu.

EM varētu piedāvāt pieciem ražotājiem atteikties no paredzēta atbalsta 75% apmērā par elektrostaciju uzstādīto jaudu, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Tie būtu Rīgas TEC-1 un TEC-2, kas pieder AS «Latvenergo», AS «Rīgas siltums» piederošā Imantas siltumcentrāle, Nīderlandes reģistrētajam «Fortum Holding B.V» piederošais «Fortum Jelgava» un «Juglas jauda», kas pieder Sergejs Meļohins un Kristina Meļohina.

Lielāko vienreizējo kompensāciju saņemtu par TEC-2, kuram atbalsta perioda beigas ir 2028.gada 23.septembris. Kompensācija būtu 427,76 miljoni eiro. Seko TEC-1 (atbalsta perioda beigas 2020.gada 30.oktobris; kompensācija - 26,52 miljoni eiro), «Fortum Jelgava» (atbalsta perioda beigas 2028.gada 23.septembris; kompensācija - 25,94 miljoni eiro), Imantas siltumcentrāle (atbalsta perioda beigas 2021.gada 19.jūnijs; kompensācija - 12,22 miljoni eiro) un «Jugla jauda» (atbalsta perioda beigas 2027.gada 22.maijs; kompensācija - 10,57 miljoni eiro).

Turpmākais ikgadējais jaudas maksājums atlikušajā periodā par TEC-2 būtu 21,28 miljoni eiro, TEC-1 - 3,68 miljoni eiro, Imantas siltumcentrāli - 1,42 miljoni eiro, «Fortum Jelgava» - 1,29 miljoni eiro, bet «Juglas jaudu» - 570 000 eiro. Elektrostacijām ražošana būtu jāturpina atbilstoši atbalsta nosacījumiem, taču to iesaiste izvēlētajā risinājumā ir brīvprātīga.

Attiecīgi 2019.gadā gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām samazināsies OIK maksājumi. Paredzams, ka augs Latvijas uzņēmumu un visas tautsaimniecības starptautiskā konkurētspēja, palielināsies investīcijas, tiks radītas jaunas darbavietas.

Īstenojot šo risinājumu, OIK apmērs pakāpeniski samazināsies - 2019.gadā līdz 23,1 eiro par megavatstundu, savukārt līdz 2022.gadam OIK saruktu līdz aptuveni 20 eiro par megavatstundu. Turklāt 2019.gadā budžeta dotāciju OIK un energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta vajadzībām varētu samazināt par 79% no tā, kas būtu nepieciešams, saglabājot līdzšinējo atbalsta intensitāti. Savukārt tālākā perspektīvā iespējams panākt pilnīgu atteikšanos no valsts budžeta dotācijas OIK vajadzībām.

Patmalnieks uzsvēra, ka šis risinājums valsts budžeta neskartu vispār. Visas kompensācijas gan par TEC, gan pārējām elektrostacijām varētu segt ar «Latvenergo» koncerna līdzekļiem. Ministrija piedāvā izmantot valsts kā «Latvenergo» īpašnieces tiesības samazināt kompānijas uzkrāto pamatkapitālu tādā apmērā, kas nosegtu vienreizējo kompensāciju. Attiecīgo risinājumu EM piedāvās valdībai.

Ministrijas valsts sekretāra vietnieks atzīmēja, ka gadījumā, ja valdība šādam risinājumam, nepiekritīs, visticamāk, OIK apmēra pieaugumu ierobežot turpinās «Latvenergo» dividendes. Vienlaikus gan jāņem, ka subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kura ieņēmumi arī tika virzīti OIK apmēra saglabāšanai, šogad beigsies.

Rīgas siltums Iepirkumi Investīcijas Jelgava Latvenergo
0 Komentāri