Ēnu ekonomika ir ļoti liels drauds ekonomikas izaugsmei un sociālajai drošībai, tāpēc arī nodokļu reformai jāmotivē cilvēkus būt «legālajā sistēmā», tādējādi sociāli apdrošinātiem, šodien pēc Veselības darba grupas sanāksmes teica Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa teica, ka darba devēji un ņēmēji, kā arī valsts ir panākuši vienošanos, ka nodokļu nomaksa jāsaista ar pakalpojumu sniegšanu. Tāpēc svarīgi pabeigt darbu pie e-veselības sistēmas, kas būs tā, kas pateiks, vai cilvēks veic maksājumus.
LDDK vēl nav izlēmusi, kuru no veselības aprūpes nozares finansēšanas variantiem atbalstīs, taču, vērtējot veselības aprūpes problemātiku, kļuva skaidrs, ka nepieciešams identificēt tos iedzīvotājus, kas vismaz minimāli, bet kaut ko maksā, teica konfederācijas vadītāja. Liela daļa iedzīvotāju nav sistēmā, tāpēc viņiem būtu jādod iespēja vismaz ar kaut ko sākt, piebilda Meņģelsone.
Tāpat viņa teica, ka sociālajai drošībai ir ļoti liela nozīme, jo ne jau velti Latvijas iedzīvotāji brauc uz ārzemēm, vispirms meklējot sociālo drošību, tika pēc tam - atalgojumu.
Kā ziņots, Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā veselības darba grupa piedāvās koalīcijai lemt par vienu no diviem veselības nozares finansēšanas avotiem - obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām un novirzīt veselības aprūpei 1,5% no sociālā budžeta, to kompensējot, par vienu procentpunktu ceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN), vai arī ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu.
Kučinskis sacīja, ka viņa piedāvātajā variantā tie iedzīvotāji, kas maksā sociālās iemaksas saņems medicīnas pakalpojumus 75% apmērā no pakalpojumu groza, kurā ietverti tādi pakalpojumi kā ģimenes ārsts, specifiskās saslimšanas, piemēram, onkoloģija, kā arī ātrā medicīniskā palīdzība u.c.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc darba grupas sēdes žurnālistiem sacīja, ka, ieviešot obligātās veselības apdrošināšanas modeli, augtu medicīnas pakalpoju klāsts Latvijas iedzīvotājiem.
Rimšēvičs skaidroja, ka Latvijas Bankas piedāvājums paredz obligātu maksājumu visiem iedzīvotājiem, piemēram, 20 eiro apmērā, bet summu arī varētu diferencēt atkarībā no ienākumu līmeņa. Savukārt tiem, kas nevarēs atļauties iegādāties polisi, palīdzēs valsts vai pašvaldība.
Koalīcijas politiķi pagaidām pauž skeptisku nostāju par PVN celšanu veselības aprūpes finansēšanai, kā arī ir kritiski par iespēju ieviest vienādu obligātās veselības apdrošināšanas maksājumu visiem iedzīvotājiem. Valdību veidojošās partijas neizslēdz iespēju atbalstīt obligāto veselības apdrošināšanu ar diferencētu maksājumu.
