Latvija nepiekrīt Eiropas Komisijas (EK) vērtējumam par valsts pārāk straujo izaugsmi, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Finanšu ministre: Latvija nepiekrīt EK vērtējumam par valsts pārāk straujo izaugsmi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien Ministru kabinets uzklausīja EK Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta direktora Manfreda Bergmana prezentāciju par EK rekomendācijām Latvijai un valsts Stabilitātes programmas novērtējumu.
Reizniece-Ozola stāstīja, ka valdība šodien nekādus lēmumus nav pieņēmusi, vien uzklausīju Bergmana prezentāciju, kuras saturs jau priekš plaši aprakstīts.
Tajā pašā laikā ministre norādīja, ka Latvija turpinās diskusijas ar EK par iecerēto deficīta līmeni 2,4% apmērā un to, vai Latvija var atļauties attīstības pasākumus, plānojot nākamā gada budžetu.
«EK uzskata, ka Latvija kopš 2014.gada attīstās pārāk strauji, turpretī mēs šādam viedoklim nepiekrītam. Arī citas institūcijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds un OECD norāda, ka Latvija attīstās labi, bet atbilstoši savam līmenim,» sacīja Reizniece-Ozola.
Tāpat Latvija un EK turpinās diskusijas par nodokļu politikas reformu saturu, par ko EK norādījusi, ka būtu vēlams vēl vairāk nodokļu slogu pārnest uz patēriņu un nekustamā īpašuma nodokli.
Vaicāta, vai pēc EK rekomendācijām plānots kaut ko darīt, lai samazinātu deficītu un veicinātu nodokļu progresivitāti, Reizniece-Ozola atzina, ka Finanšu ministrija gatavo likumprojektu paketi atbilstoši valdības dotajam mandātam.
«Likumprojektu pakete būs gatava, lai jau nākamnedēļ varētu sākt skatīt valdībā. Esam sagatavojuši līdzsvarotu nodokļu reformas piedāvājumu un svarīgi būtu ar to iet uz priekšu. Jo ātrāk ieviesīsim nodokļu reformu, jo ātrāk iegūs sabiedrība,» uzsvēra finanšu ministre.
LETA jau ziņoja, ka EK veiktais Latvijas fiskālo plānu - iecerētās nodokļu reformas - novērtējums liecina par būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām 2018.gadā. Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumi nosaka, ka Latvijas strukturālais deficīts 2018.gadā nedrīkst pārsniegt 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr Latvijas Stabilitātes programmā iekļauts nominālais deficīts - 1,6% no IKP.
EK uzsver, ka īstenojot nodokļu reformas pasākumus un neatrodot tiem pietiekamus kompensējošos mehānismus, strukturālais deficīts 2018.gadā var sasniegt 2,4% no IKP, kas ir būtiska novirze.
Ekonomikas padomnieks EK pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis norādīja, ka EK ieskatā nodokļu reforma zināmā mērā ir pamatota un tur ir iekļautas vairākas labas lietas, bet tās ir dārgas un potenciāli apdraud Latvijas fiskālo disciplīnu. «Reforma ir procikliska, tā ir papildus stimuls ekonomikai brīdī, kad arvien aktīvāk atsākas kreditēšana un ekonomikā ieplūst ES fondi. Ekonomika jau tā uzsilst, bet ar nodokļu reformu tā tiks sildīta vēl vairāk. EK ir bažas, vai tagad ir īstais brīdis šādai stimulācijai,» norādīja Zemītis.