Aprīlī vērojamais kritums eksportā un importā, visticamāk, ir īslaicīga tendence, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» atzīmē centrālās bankas ekonomiste Daina Pelēce, komentējot šodien publiskotos aprīļa ārējās tirdzniecības datus.
«Aprīlī vērojamais mēneša kritums eksportā un importā, visticamāk, ir īslaicīgs un nenorāda uz nopietnām problēmām un attīstības tendences izmaiņām ārējā tirdzniecībā,» sacīja Pelēce, atzīmējot, ka bažas mazina apstrādes rūpniecības uzņēmumu saražotās produkcijas apmēru pieaugums vairākus mēnešus pēc kārtas, uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās, kā arī pozitīvie signāli ārējā vidē un starptautisko institūciju pozitīvākas prognozes par globālo attīstību.
Viņa arī norāda, ka gada laikā galvenās eksportu balstošās preču grupas ir saglabājušas pozitīvu izaugsmi, taču izņēmums ir koksnes izstrādājumi. «Jāatzīmē, ka koksnes eksporta dati mēneša laikā līdz šim ir bijuši svārstīgi. Četru mēnešu kopskatā šis svārstīgums ir izlīdzinājies, saglabājot pozitīvu izaugsmi gada laikā. Koksnes nozares pārstāvju paustais viedoklis ir tāds, ka nekādu fundamentālu pārmaiņu nozarē nav, arī galveno tirdzniecības partnervalstu (Zviedrijas, Apvienotās Karalistes) pieprasījums ļauj cerēt, ka arī koksnes eksports saglabās pozitīvu izaugsmi,» min Pelēce.
Latvijas Bankas ekonomiste atzīmē, ka arī šogad pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pozitīvs devums eksporta pieaugumā saglabājies gandrīz visām preču grupām. Lielākais pozitīvais devums bijis pārtikas produktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, parastā metāla, koksnes izstrādājumu un dzīvnieku izcelsmes produktu eksporta kāpumam.
«Eksportētājiem savu uzņēmumu apgrozījumu kāpināt ļāva gan ārēji procesi, gan pašu paveiktais. Preču eksporta ienākumi pieauguši, pateicoties eksportētāju konkurētspējai, eksporta produkcijas klāsta paplašināšanai, jaunu produktu radīšanai (galvenokārt pārtikas rūpniecībā), kā arī jaunu klientu piesaistīšanai ārvalstu tirgos. Starp pozitīviem ārējiem faktoriem jāmin Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas un pieprasījuma kāpums, kas arī paver jaunas un labas iespējas Latvijas eksportētājiem,» pauž Pelēce.
Pēc viņas minētā, pašlaik atsevišķos sektoros - pārtikas, būvmateriālu ražošanā u.c. nozarēs - sāk iezīmēties pozitīva attīstība investīciju jomā, un uzņēmumi arvien vairāk pievēršas ražošanas kapacitātes paplašinošajām investīcijām. Spēcīgāka izaugsme eirozonā un Krievijā, Eiropas Savienības (ES) fondi, kā arī Latvijas valdības pieteiktā nodokļu reforma ir veicinājusi uzlabošanos Latvijas uzņēmēju noskaņojumā, kas ir sasniedzis augstāko līmeni pēckrīzes periodā.
«Lai gan ārējie apstākļi šobrīd eksportētājiem ir labvēlīgi, tomēr globālā nenoteiktība un negatīvie riski pilnībā nav pazuduši. Joprojām notikumu attīstību pasaules arēnā dažādi var ietekmēt ASV prezidenta diezgan neprognozējamā politiskā rīcība, tāpat priekšā vēl esošais «Brexit», kura ietekmi varēsim novērtēt tikai pēc tā reālo procesu iedarbināšanas, arī naftas cenu tendences var nedaudz mainīt notikumus globālo izejvielu cenu tirgos. Savukārt šā gada aktualitātes iekšzemē būs ES fondu projektu apguve un nodokļu reforma. Šie instrumenti eksportu un visu tautsaimniecību labvēlīgi spēs ietekmēt tikai pie nosacījumiem, ja tie tiks ieviesti raiti un izmantoti gudri un saprātīgi,» atzīmē Pelēce.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad pirmajos četros mēnešos Latvija eksportēja preces 3,465 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,8% jeb 250,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 4,205 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 10,4% jeb 396,7 miljoniem eiro.
Tostarp aprīlī Latvija ir eksportējusi preces 859,556 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,5% mazāk nekā martā, bet par 1% vairāk nekā 2016.gada aprīlī, savukārt importējusi Latvija ir preces 1,022 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14,1% mazāk nekā martā, bet par 0,2% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī.
