Kazahstānas galvaspilsētā Astanā sestdien svinīgi atklāts Latvijas paviljons starptautiskajā izstādē «Astana Expo 2017», informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.
Kazahstānā svinīgi atklāts «Astana Expo 2017» Latvijas paviljons
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Paviljona atklāšana sākās ar reprezentatīvu videomateriālu par Latviju, kas tika demonstrēts uz liela ekrāna paviljona gala sienā. Pēc tam ar gaismu un krāsu efektiem tika izcelti paviljona eksponāti. «Dominējošas ir trīs neregulāras formas telpas, izgaismotas ar LED sistēmu, kas simbolizē dārgakmeņus. Divos no tiem atrodas 3D realitātes konsoles, ar kuru palīdzību var iejusties Latvijas dabas, bobsleja trases un Rīgas vidē. Trešajā ir iekārtots suvenīru veikaliņš, kur var iegādāties dzintara izstrādājumus, «Dzintara» kosmētiku, traukus ar latviešu dizaineru apdruku un citus izstrādājumus,» pastāstīja Grikmane.
Paviljonā ir atvēlēta vieta arī VAS «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) izstrādātajam ūdeņraža lokomotīves modelim, «SPA time out» zonai, bērnu spēļu laukumiņam un «lounge» zonai, kas turpmāk funkcionēs kā vieta, kur 13 tematiskajās nedēļās uzņēmēji un organizācijas prezentēs savus piedāvājumus.
Paredzēts, ka tematisko nedēļu ciklu jūnija pēdējā nedēļā atklās izglītības tēma, kad paviljonā savus stendus iekārtos tādas izglītības iestādes kā Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, biznesa augstskola «Turība», Transporta un sakaru institūts un citi. 9.jūlijā nacionālās nedēļas laikā paviljonu plāno apmeklēt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Vēl izstādes laikā tiks prezentēt Latvijas piedāvājumi transporta un loģistikas, tūrisma, informācijas tehnoloģiju (IT) un citās jomās.
Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Pogrebņaks savā uzrunā paviljona atklāšanas brīdī uzsvēra, ka Kazahstāna ir vērtīgs un perspektīvs sadarbības partneris gan loģistikas, gan IT, gan daudzās citās jomās, līdz ar to viņš pauda prieku, ka «Expo» stiprina abu valstu sakarus.
Savukārt LTRK valdes priekšsēdētājs un «Expo 2017» komisārs Jānis Endziņš sacīja, ka Latvijas paviljons ir vairāk plānots kā platforma biznesa kontaktu veidošanai, lai dotu iespēju kompānijām, kas piedalās šajā pasākumā, iegūt reālu labumu, uzlabojot importa un eksporta iespējas. Šī nolūka dēļ Latvijas paviljona otrajā stāvā ir izvietota konferenču telpa un darba telpas, kur varēs norisināties pārrunas ārpus apmeklētāju zonas.
Endziņš atzīst, ka kopumā ar paviljona saturu un izpildījumu ir apmierināts, jo esot izpildīti abi galvenie mērķi - pirmkārt, piedalīties izstādē, otrkārt, sagatavoties tai tik labi, cik vien iespējams par pieejamajiem budžeta līdzekļiem.
Kā atzīmēja Grikmane, šoreiz Latvijas paviljons tiešā veidā neseko vispārīgajai izstādes tēmai «nākotnes enerģija» un nedemonstrē izteikti inovatīvas atjaunojamās enerģijas ieguves veidus, kā arī pārlieku nepārsteidz publiku ar atrakcijām. Tā vietā paviljona tēls ir mērens, bet lietotie tēli un asociācijas orientētas uz Kazahstānas publiku, kas veido aptuveni 85% no kopējā «Expo» apmeklētāju īpatsvara. Kā aprakstīja Grikmane, «tiek veidota stabila biznesa platforma, kas patīkami kontrastē ar citviet redzamajiem pārspīlējumiem un kopējo pasākuma glorifikāciju».
«Astana Expo 2017» Latvijas paviljona organizētājs ir LTRK. Paviljona vadmotīvs ir «Enerģija ir mūsu dabā», tā dizainu un konceptu veidojis arhitektu birojs «12 līnijas», arhitekte Agnese Lāce, Renāte Pablaka, Kristiāna Šakina-Novika, Dita Oberšate, Krišs Smildzers, Indra Jankovska un Rihards Vietriņš. Paviljona producents un radošais direktors ir Ansis Egle, bet būvniecības projektu vadīja SIA «Forma 2» ar projekta vadītāju Jāni Zolbergu. Paviljona tapšanā piedalījušies arī daudzi citi, tostarp brīvprātīgie.
Paviljona pirmā stāva ekspozīcijas zāles platība ir 365 kvadrātmetri, bet otrā stāva konferenču un darba telpu platība - 260 kvadrātmetri. Projekta kopējās izmaksas ir 779 000 eiro. Finansējumu veido kompāniju dalības maksa. 400 000 eiro finansē LDz holdings. Latvijas valdība un Latvijas vēstniecība Astanā sniedz informatīvu un organizatorisku atbalstu.
Plānots, ka izstādes laikā Latvijas paviljonā sevi prezentēs līdz 50 kompānijas.