Tukumā tieši pirms vēlēšanām dome maina atkritumu vākšanas kārtību

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Elīna Kunga / LETA

Šobrīd Tukuma un apkaimes pašvaldībās atkritumus izved uzņēmums Eco Baltija, kas šādas tiesības ieguva pirms četriem gadiem rīkotajā konkursā. Līgums beidzas 2018.gada martā. Tukuma dome nolēmusi turpmāk iztikt bez konkursu rīkošanas. Likums ļauj šādi rīkoties, ja pašvaldībai ir savs atkritumu saimniecības uzņēmums. Un te lieti noder SIA atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra, kur Tukumam ir 20% kapitāla daļu. Tukuma pašvaldība pēdējā sēdē pirms vēlēšanām nolēmusi jau tagad noslēgt līgumu ar savu uzņēmumu Piejūra.

Ar ko šāds pakalpojumu sniedzējs būs labāks?

ĒRIKS LAUKMANIS, Tukuma domes priekšsēdētājs (Tukuma pilsētai un novadam): - Ar to, ka šis pašvaldības uzņēmums nodrošina iedzīvotājus no savākšanas līdz apglabāšanai. Bez starpposmiem, visus arī starpposmus nodrošinot patstāvīgi.

Uzņēmums Piejūra savulaik tika radīts atkritumu glabāšanai un šķirošanai. Tam ir poligoni Kandavā, Rojā, Talsos, Jūrmalā un Tukumā.

Tomēr šī pašvaldību SIA nekad nav nodarbojusies ar atkritumu savākšanu. Tai nav ne tam vajadzīgās pieredzes, ne resursu.

Viss būs jārada no jauna.

Kas jums ir nepieciešams, lai jūs varētu šo pakalpojumu veikt?

INDRA RASSONE, SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra valdes priekšsēdētāja: - Mums ir nepieciešami gan atkritumu konteineri, gan transports, ar ko to darīt.

- Vai esat aprēķinājuši, cik lieli ieguldījumi būs vajadzīgi?

- Jā ir veikts aprēķins tehniskais, pie kura jau mēs strādājam vairāk nekā divus gadus, un, jā, tie ir apmēram 2 miljoni, 1,85 miljoni.

- No kurienes jūs šos līdzekļus ņemsiet, vai uzņēmumam pašam tādi ir?

- Tie būs kredītlīdzekļi.

Iedzīvotājiem jaunais atkritumu savācējs izmaksās dārgi. Par atkritumu izvešanu uzņēmums Piejūra no tukumniekiem un apkaimes iedzīvotājiem prasīs 11,7 eiro kubikmetrā, kas ir par 2,5 eiro vairāk nekā šobrīd.

Uzņēmuma vadītāja cenas kāpumu skaidro ar dabas resursu nodokļa pieaugumu no 2018.gada. Un nākotnē cena augšot vēl, jo pieaugšot maksa par glabāšanu un pārstrādi,

ko atkritumu glabātājs Piejūra prasīs savācējam Piejūra. Tukuma dome jau paredzējusi sev tiesības tarifu celt. Privātuzņēmējam piedāvātā cena bija jāgarantē visā līguma laikā.

INDRA RASSONE, SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra valdes priekšsēdētāja: - Viņš ir lēmumprojektā atrunāts, tiek saglabāts uz 7 gadiem, ja nemainās dabas resursu nodoklis un nemainās degvielas cena, un nemainās mūsu apstiprinātais tarifs. Visticamāk, viņš mainīsies. Šobrīd esam nofiksējuši esošo situāciju. Bet tad, kad sabiedrisko pakalpojumu regulators izmainīs mūsu tarifu, arī šo te dabas resursu nodokļa komponenti, tad viņš arī, protams, mainīsies.

Par cik jūs plānojat viņu celt?

RASSONE: - Bet tas ir atrunāts. Mēs, es šobrīd nevaru pateikt, jo tiek gatavoti aprēķini par šo.

Ar savu līdzšinējo uzdevumu – atkritumu šķirošanu uzņēmums Piejūra nav ticis galā. Par 24 miljoniem izbūvējis poligonus. Eiropas struktūrfondu projektā paredzēts, ka tur atkritumus gan glabās, gan šķiros.

Kad mēs ieradāmies Kandavas un Rojas glabātuvē, tur svilpoja vējš.

Arī uzņēmuma publiskā informācija liecina, ka 2016.gadā tas sašķirojis divreiz mazāk atkritumu, nekā apņēmies Eiropas projektā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sākusi interesēties, vai nav jāpieprasa daļu no Eiropas miljoniem atmaksāt.

KASPARS GERHARDS, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (NA): - Protams, tam visam ir jāseko, un, ja tur būs kādas nobīdes, tas nozīmē, ka būs kāda daļa neattiecināmie izdevumi un tad attiecīgi viņi būs jākompensē, vai nu valstij, vai reversi griežoties pie pašvaldībām, šīs summas būs jāatgūst, ja tās tiks atzītas par neattiecināmām izmaksām.

Gerhards uzskata, ka Tukuma pašvaldība izvēlējusies neefektīvāko veidu, kā tikt pie atkritumu savācēja.

Iepriekš par atkritumu savākšanu bija atbildīgs privātuzņēmums, bet tagad visas biznesa problēmas būs uz iedzīvotāju pleciem.

KASPARS GERHARDS, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (NA): - Ja mēs tomēr šeit ejam uz skaidriem saimnieciskiem principiem, ja mēs tomēr esam Eiropas Savienības valsts, kur ir brīva kapitāla un brīvas saimniecības nodrošināšana, mums tomēr būtu šie principi jāievēro.

Tirgus tomēr nosaka diezgan daudz ko. Un uzņēmējs, kurš uzņemas risku, daudz atbildīgāk izturas gan pret savu naudu, gan to, kā strādāt.

Šobrīd jau puse pašvaldību privāto atkritumu savācēju vietā noslēgušas līgumus ar pašu uzņēmumiem. Sašutusi par to ir Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama. Viņa pauž aizdomas, ka

pašvaldību vadītāji ir ieinteresēti savu uzņēmumu radīšanā, jo tādējādi mazinās finanšu caurskatāmība. Panākt kādas izmaiņas esot ļoti grūti,

jo pašvaldību lobijs valdībā un Saeimā esot akmensciets un nesatricināms.

SKAIDRĪTE ĀBRAMA, Konkurences padomes priekšsēdētāja: - Situācija mūs vairs nepārsteidz. Turpinās uzvaras gājiens, ka pašvaldības iesaistās atkritumu apsaimniekošanas biznesā, to noslēdzot konkurencei.

Nu un ko jūs tur varētu darīt?

ĀBRAMA: - Mēs varētu, protams, varētu runāt, aicināt pašvaldības, lai iegūtu kaut kādus efektivitātes ieguvumus, labumus no tā, ka ir konkurence, un arī tajos gadījumos, kad ir inhouse pakalpojums, tomēr rīkot konkursu.

Šobrīd pateikt, ka konkurences padome var kaut kādā veidā revolūciju in house piemēros izdarīt, esmu reāliste, šobrīd tur neko nevar darīt.

Valdībā šobrīd skata Ekonomikas ministrijas priekšlikumu likumā noteikt Konkurences padomei tiesības iejaukties pašvaldību lēmumos, ja tie saistīti ar konkurences ierobežošanu. Tomēr pieņemts tas vēl nav.

ĒRIKS LAUKMANIS, Tukuma domes priekšsēdētājs (Tukuma pilsētai un novadam): - Piejūras reģionā šāds lēmums ir pieņemts gan Engures novadā, gan Jaunpils novadā, gan Kandavas novadā, arī Mērsrags un Roja ir pieņēmuši šādus lēmumus, ka tie ietilpst šajā Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģionā.

- Tad jau jūs sarunājāt ar šīm pašvaldībām, ka jūs kopā tā darīsiet.

- Nu neviens nav sarunājis.

Daudzas pašvaldības nonāk pie tā, ka atkritumu apsaimniekošana ir ierakstīta kā pašvaldības autonomā funkcija,

kas pašvaldībai arī jānodrošina, lai nebūtu šo starpposmu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu