Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, Latvijai ir pieejami teju 4,5 miljardi eiro, bet jau tagad ir redzams, ka sāpīgā un gausā izglītības un veselības aprūpes reformēšana var atstāt negatīvu iespaidu arī uz fondu projektu īstenošanu, intervijā stāsta Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
Viņš informēja, ka pagājušajā gadā paātrinājās lēmumu pieņemšanas un ieviešanas procedūra attiecībā uz jauno ES fondu periodu, piemēram, pagājušā gada beigās valdība apstiprināja 94% no visiem nepieciešamajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas definē spēles noteikumus investīciju aktivitātēm. Savukārt šogad ir plānots intensificēt praktisko projektu ieviešanu.
«Runa ir gan par projektu atlasēm, gan par līgumu slēgšanu. Šogad mēs plānojam izsludināt atlasi un noslēgt līgumus par 70% no visas kopējās programmas aploksnes jeb vairāk nekā trīs miljardiem eiro no 4,5 miljardiem eiro. Līdz ar to mēs no politikas plānošanas dokumentu un lēmumu pieņemšanas procesa pārejam uz praktisko projektu ieviešanu,» sacīja Eberhards.
Vaicāts par jomām un nozarēm, kurās kavējas ES fondu projektu ieviešana, FM pārstāvis stāstīja, ka, salīdzinot situāciju Latvijā ar citām ES dalībvalstīm, tad nav pamata runāt par kavēšanos. Viņš atzina, ka ES fondu ieviešanas process ir lēnāks nekā iepriekš, jo ir mainījušies spēles noteikumi. Turklāt tas attiecas uz visām aktivitātēm. Dažās jomās šos mājasdarbus ir izdevies izpildīt ātrāk, citās jomās uzdevums ir bijis sarežģītāks vai prasīja vairāk laika, nekā sākotnēji bija plānots.
Otrs aspekts ir saistīts ar to, ka 2018.gadā Latvijai, tāpat kā citām dalībvalstīm, būs jāsasniedz noteikti rezultatīvie rādītāji, kuri tika plānoti jau 2014.gadā. «Te ir korelācija ar risku vadību, ko mēs veicam jau pašlaik. Gan Izglītības un zinātnes, gan Veselības, gan Labklājības ministrijas atbildības jomās mēs redzam, ka sākotnēji plānotie rādītāji var netikt sasniegti. Līdz ar to atsevišķās jomās ir risks neiegūt 6% no plānotā finansējuma, kas ir tā saucamā snieguma rezerve,» sacīja Eberhards.
Tādēļ pašlaik valdība strādā pie tā, lai šīm nozarēm palīdzētu uzlabot gan lēmumu pieņemšanas procesu, gan sadarbību ar pašvaldībām, ar kurām bieži vien aktivitātes ir saistītas. Paralēli FM strādā arī ar Eiropas Komisiju, lai precizētu sasniedzamos rezultātus, atzīstot, ka dažādu iemeslu, tostarp ārēju faktoru, dēļ iepriekš noteiktie rādītāji nebūs sasniedzami tādā veidā, kā tas bija plānots.
«Mēs negribam pazemināt investīciju kvalitāti tempa dēļ. Arī Izglītības un zinātnes ministrija uzsver: ne jau par katru cenu ir jāapgūst fondi. Nauda ir mērķtiecīgi jāiegulda. Bieži vien tieši kvalitātes latiņa neļauj izvēles izdarīt ātrāk,» piebilda eksperts.
Aicināts skaidrot 6% snieguma rezervi, FM valsts sekretāra vietnieks stāstīja, ka visa fondu programma ir sadalīta tematiskajos jeb mērķa virzienos, kuri pašlaik ir deviņi. Katram no šiem virzieniem ir iezīmēti 6% snieguma rezerves. Divās jomās - izglītība un sociālā iekļaušana, par kurām atbild attiecīgi Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Veselības un Labklājības ministrija, - turpinoties darbam līdzšinējā tempā, Latvija riskē ar noteikto mērķu nesasniegšanu.
«Lai Eiropas Komisija konkrētajā jomā ļautu izmantot snieguma rezervi, ir jāsasniedz 85% no iepriekš noteiktajiem rādītājiem. Regulējums arī paredz, ka dalībvalsts kopumā snieguma rezervi nezaudē un tā var tikt izmantota citās jomās,» norādīja Eberhards.
Iemesls, kādēļ tiek intensificētas diskusiju par to, ka šajās jomās ir jāaktivizē darbība, ir saistīts ar finansējuma nepieciešamību šajās jomās. FM pārstāvis atzina, ka var iznākt paradoksāla situācija - tur, kur vajadzības ir visakūtākās, mēs vienkārši nespējam tikt pāri «suņa astei». Arī Eiropas Komisija šo argumentāciju par reformām akceptē un saprot, un kopīgiem spēkiem tiek meklēts risinājums, lai finansējums tiktu izmantots sākotnējiem mērķiem.
«Tādēļ pašlaik mēs runājam par nozarēm, nevis par finansējuma zaudēšanu. Tas ir cits risks, kurš var iestāties, ja dalībvalsts Briselē neiesniedz noteiktu maksājumu apjomu. Šajā ziņā mums ir bufera zona, jo mūsu plānoto projektu portfelis ir tik liels, lai Eiropas Komisijai varētu piestādīt rēķinus un saņemt līdzekļu atmaksu,» piebilda Eberhards.
Vaicāts, vai ES fondu projektu īstenošanas kavēšanās izglītības, veselības un labklājības jomā ir saistīta arī ar kopējām reformām šajās nozarēs, kuras neiet uz priekšu tik raiti kā gribētos, Eberhards aicināja būt uzmanīgiem ar vispārinājumiem. «Šī ir konkrētu aktivitāšu ieviešana konkrētās nozarēs. Līdz ar to zināma korelācija, protams, ir, bet ar vispārīgiem secinājumiem mums būtu jābūt uzmanīgiem,» uzsvēra FM valsts sekretāra vietnieks.
