Lietuvas enerģētikas stratēģija paredz visu elektroenerģiju saražot pašiem un bez AES

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: SCANPIX/REUTERS

Lietuvai, kura šobrīd aptuveni 70% elektroenerģijas importē, nākotnē vajadzētu visu elektroenerģiju saražot pašai, turklāt lielāko daļu - 80% - iegūt no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, norādīts jaunās nacionālās enerģētikas stratēģijas projektā.

Tajā teikts, ka dabasgāzei līdz 2050,gadam būtu jābūt kā pārejas laika kurināmajam un ka Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis piegādātu gāzi Baltijas valstīm, Polijai un Ukrainai. Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem pieminēta elektrotīklu sinhronizācija ar Rietumeiropu, bet par kodolenerģētikas attīstību nav runāts vispār.

Dokumentā paredzēts, ka 2020.gadā vietējai elektroenerģijas ražošanai Lietuvā būtu jānodrošina 35% no kopējā pieprasījuma, 2030.gadā - 70% un 2050.gadā - 100%.

No atjaunojamajiem enerģijas avotiem 2020.gadā iecerēts saražot 30%, 2030.gadā - 45% un 2050.gadā - 100% visas elektroenerģijas.

Vienlaikus domāts gādāt, lai elektroenerģijas cenas Lietuvā nebūtu augstākas kā apkārtējās valstīs.

Tiecoties Baltijas valstu elektrotīklus sinhronizēt ar Rietumeiropu, noteikts, ka ne vēlāk kā 2019.gadā jāizmēģina Lietuvas, Latvijas un Igaunijas energosistēmu darbs izolētā režīmā. Minēts arī, ka līdz 2025.gadam Baltijas valstīs jāuzceļ 200 megavatu jaudas spēkstacija, norādot, ka pretējā gadījumā tām pietrūks drošu rezervju.

Stratēģijas projektā teikts, ka atjaunojamajai enerģijai jākļūst par galveno visās jomās -

elektroenerģijas ražošanā, apkurē un dzesēšanā un transportā. Iecerēts panākt, lai 2020.gadā kopējā enerģijas patēriņa bilancē atjaunojamās enerģijas īpatsvars sasniegtu 30%, 2030.gadā - 45% un 2050.gadā - 80%.

No atjaunojamajiem enerģijas avotiem 2050.gadā būtu jāiegūst visa siltumenerģija, tikmēr transportā «zaļās enerģijas» īpatsvaram būtu jāsasniedz 50%.

Kā norāda Lietuvas Enerģētikas ministrija, līdz 2020.gadam vēja elektrostacijām tiks paredzēta papildu 250 megavatu jaudas kvota un šī enerģija Lietuvā ar laiku ieņems galveno vietu.

«Lai gan atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas tiek nemitīgi pilnveidotas un iekārtu cenas samazinās, atjaunojamā enerģija šobrīd vēl nevar konkurēt tirgū, tādēļ tās ražošana tiek atbalstīta, un tas tiks darīts līdz ekonomiski un tehniski pieņemamai atjaunojamo energoresursu attīstības robežai un līdz tam, kad šīs enerģijas ražošana sasniegs tirgus cenu,» teikts projektā.

Palielinot atjaunojamās enerģijas ražošanu, domāts samazināt Lietuvas atkarību no enerģijas importa un samazināt vides piesārņojumu. Vienlaikus ministrija norāda, ka, attīstot atjaunojamās enerģijas ražošanu, būs jānodrošina enerģijas balansēšana un rezervju attīstīšana.

Prognozēts, ka 2020.gadā elektroenerģiju savām vajadzībām ražos 34 000 lietotāju, bet 2030.gadā - vismaz 500 000.

Uz dabasgāzi Lietuvas Enerģētikas ministrija raugās kā uz pārejas kurināmo līdz 2050.gadam, kad ekonomikai būtu jāpāriet uz tīrākiem enerģijas veidiem. Tomēr tiek plānots, ka gāzes patēriņš ilglaicīgā perspektīvā saglabāsies stabils.

«Stratēģijā izvirzīts mērķis līdz 2050.gadam pilnībā atteikties no fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas ražošanā, bet dabasgāzes patēriņa līmenis rūpniecībā, transporta nozarē un mājsaimniecībās būs atkarīgs no dabasgāzes konkurētspējas enerģētikā. Paredzēts, ka gāzes izmantošana rūpniecībā un transportā daļēji amortizēs dabasgāzes patēriņa samazināšanos enerģijas ražošanā un esošais dabasgāzes patēriņa līmenis ilglaicīgā perspektīvā paliks stabils,» teikts dokumentā.

Tajā arī atzīts, ka gāzes infrastruktūras uzturēšana Lietuvā ir «nosacīti dārga», tādēļ tiek cerēts, ka tā samazināsies, izpērkot Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli. Turklāt tiek plānots, ka 2021.gadā, sākot darboties gāzesvadu starpsavienojumam ar Poliju, Lietuva gāzi caur termināli eksportēs uz Poliju un Ukrainu un tas, kā norādījusi Enerģētikas ministrija, Lietuvas patērētājiem samazinās termināļa uzturēšanas izmaksas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu