Saeima šodien ratificēja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību līgumu par «Rail Baltica» dzelzceļa savienojuma izveidi.
Saeima ratificē «Rail Baltica» līgumu par dzelzceļa savienojuma izveidi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā informēja parlamenta Preses dienestā, līguma mērķis ir nodrošināt efektīva, ātra Eiropas sliežu platuma parastā dzelzceļa pabeigšanu un funkcionalitāti pasažieru un kravu transportēšanai pa maršrutu, ko būvē kā daļu no Eiropas transporta tīkla kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgu interešu projektu saskaņā ar kopīgiem tehniskajiem parametriem.
«Rail Baltica» ļaus pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. Tāpat «Rail Baltica» ļaus būtiski samazināt vides piesārņojumu, vairāk kravu pārvadājot pa dzelzceļu nevis ar kravas automašīnām.
Paredzams, ka dzelzceļa savienojuma būvniecības laikā Latvijā tiks radītas vairāk nekā 10 000 darba vietas, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Ārlietu komisijā deputātus informēja AS «RB Rail» valdes loceklis Kaspars Rokens.
Līgumā uzsvērts Baltijas valstu kopīgais mērķis attīstīt «Rail Baltica» publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. Tāpat «Rail Baltica» ir nozīmīgs infrastruktūras projekts arī Polijai un Somijai, un Eiropas Savienībai, kuras mērķis ir attīstīt Eiropas transporta tīklus, tostarp Ziemeļjūras-Baltijas jūras transporta koridoru, teikts ratificētā līguma anotācijā.
Līgums nostiprinās līdz šim lietoto «Rail Baltica» dzelzceļa definīciju, «RB Rail» kā projekta koordinatora statusu un «Rail Baltica» maršrutu Baltijas valstīs. Tāpat līgums apstiprinās Baltijas valstu apņemšanos projektu īstenot līdz 2025.gadam, lai 2026.gadā sāktu līnijas ekspluatāciju. Līgumā arī vērsta uzmanība uz ES finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk pieteikties uz ES finansējumu līdz projekta pabeigšanai. Tāpat līgumā paredzēta iespēja visām pusēm no valsts budžeta līdzfinansēt projekta aktivitātes.
Līgumā definēts, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder valstij, kuras teritorijā tā atrodas. Tāpat līgums nosaka principu nediskriminējošai piekļuvei infrastruktūrai un sadarbību starp regulatīvajām un drošības iestādēm dzelzceļa jomā. Līgumā arī noteikts, ka domstarpības par līguma interpretāciju vai piemērošanu tiks risinātas sarunu un konsultāciju ceļā.
Līgums parakstīts 2017.gada 31.janvārī, un tas jāratificē visu trīs Baltijas valstu parlamentos. Igaunijas parlaments to ratificēja 19.jūnijā.