Lukašenko ierosina Lietuvai kopīgi ar Baltkrieviju ekspluatēt Astravjecas AES

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/SCANPIX

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko trešdien ierosināja Lietuvai kopīgi ekspluatēt Astravjecas atomelektrostaciju (AES), kas tiek būvēta Baltkrievijā.

«Mums - Baltkrievijai un Lietuvai - ir vajadzīga šī stacija,» sacīja Lukašenko, atklājot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārās asamblejas sesiju Minskā.

Lukašenko ierosināja būvēt un ekspluatēt Astravjecas AES kopā ar Lietuvu kā kopīgu Baltkrievijas un Lietuvas staciju, lai tā nodrošinātu ar elektroenerģiju ne tikai Baltkrieviju un Lietuvu, bet nepieciešamības gadījumā arī Poliju, Latviju un Igauniju.

«Mēs uzskatām, ka ši jautājums [par Astravjecas AES celtniecību] ir politizēts. Apsēdīsimies kopā un tiksim skaidrībā par šo jautājumu, un «noņemsim» to, un nesmīdināsim visu pasauli,» sacīja Baltkrievijas prezidents.

«Turklāt Lietuvā ilgi darbojās Ignalinas [atomelektro]stacija. Taču mēs nekad neizvirzījām jautājumu par to, ka tā ir bīstama. Lai gan mēs no šīs vecās stacijas saņēmām daudzus negatīvus procesus. Ūdeni dzesēšanai šī stacija saņēma no Baltkrievijas un arī notekūdeņi plūda uz Baltkrieviju,» teica Lukašenko.

«Es garantēju jums, eiropiešiem, - neskatoties uz to, ka mēs neesam vienīgā valsts, kas nodarbojas ar mierīgo atomu, mēs uzcelsim visdrošāko staciju. Mums, «Černobiļas» republikai, nebija nemaz tik vienkārši pieņemt šo lēmumu [par AES būvniecību], un mēs saprotam, ka galvenais jautājums ir par drošību,» sacīja Lukašenko, atsaucoties uz to, ka Baltkrievija ir cietusi 1986.gadā Ukrainā notikušajā Černobiļas AES katastrofā.

Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka Astravjecas AES celtniecība tiks pabeigta laikā, «stingri ievērojot normas un standartus».

Lukašenko piebilda, ka pēc Ignalinas AES darbības pārtraukšanas Baltkrievija uzaicinājusi tās darbiniekus strādāt Astravjecas AES.

«Un daudzi atomspeciālisti no Lietuvas atbrauca pie mums strādāt,» sacīja Baltkrievijas prezidents.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.

Paredzēts, ka Astravjecas kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2019.gadā un otro - 2020.gadā.

Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā. Lietuvas Seims jūnijā pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas Republikas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, kā arī rezolūciju, kurā Latvija, Igaunija un Polija aicināta neizmantot nedrošās AES ražotu elektroenerģiju.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

    KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
    Svarīgākais
    Uz augšu