Lai gan mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas veikalos 2016.gadā Latvijā bija tuvu iepriekšējā gada līmenim, pagājušajā gadā tika novērots kopējās mazumtirdzniecības, neiekļaujot auto degvielas mazumtirdzniecību, apgrozījuma pieaugums, un īpaši tas bija novērojams nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kas ir ar stabilu pieaugumu virs 5%, secināts sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujā, kas veikti mazumtirdzniecības nozares apskatam «Maxima mazumtirdzniecības kompass».
Tādu nepārtikas preču kā sadzīves un dārza tehnika, mobilās ierīces, audio, video, datortehnika, autoriepas, mēbeles un citu preču mazumtirdzniecības pieauguma tendence vērojama otro gadu pēc kārtas.
Kā norādīja «Maxima Latvija» Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa, īpašs pieaugums nepārtikas preču mazumtirdzniecībā bija vērojams tieši 2016.gada ceturtajā ceturksnī, kas skaidrojams ar salīdzinoši lēniem pieauguma tempiem 2015.gada beigās.
Vērtējot 2017.gada pirmā ceturkšņa mazumtirdzniecības apgrozījumu pārtikas veikalos salīdzinājumā ar 2016.gada pirmo ceturksni, Kaktiņa skaidroja, ka tas ir pieaudzis, lai arī pieauguma temps pret to pašu ceturksni pagājušajā ir samazinājies.
«Šeit jāņem vērā arī «garā gada» ietekme, kad 2015.gadā februārī bija 29 dienas. Taču, ņemot vērā svētku ietekmi - Lieldienas aprīlī un garās brīvdienas maija sākumā - 2017.gada otrā ceturkšņa apgrozījuma pieauguma temps mazumtirdzniecības pārtikas veikalos prognozējams daudz straujāks. Tāpat arī iepirkšanās Līgo svētkos ir atstājusi ietekmi uz kopējo apgrozījuma pieaugumu. Šeit, protams, jāskatās, kādu ietekmi otrā ceturkšņa beigās uz pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījumu būs atstājuši laikapstākļi,» atzīmēja Kaktiņa.
«Maxima mazumtirdzniecības kompasā» pētīti arī iedzīvotāju iepirkšanās paradumi. Pētījuma dati liecin, ka, iegādājoties tādas nepārtikas preces kā sadzīves un dārza tehnika, mobilās ierīces, audio, video, datortehniku, autoriepas, mēbeles un citas preces, iedzīvotāji dārgāka pirkuma veikšanu plāno rūpīgāk. Proti, 60% iedzīvotāju norāda, ka šādi pirkumi vienmēr tiek iepriekš plānoti, savukārt 28% respondentu atzīst, ka dažkārt iepriekš ieplāno dārgāku pirkumu veikšanu. Gan cilvēki ar zemākiem ienākumiem, gan cilvēki ar augstākiem ienākumiem vienādā līmenī veic dārgākus pirkumus spontāni.
Lielākoties iedzīvotāji dārgākus pirkumus veic no naudas summas, kas iepriekš ir tikusi uzkrāta, vai arī iegādājas tikai tās preces, ko var segt no rīcībā esošās naudas, nekrājot un neaizņemoties. Aptuveni 19% respondentu atzīst, ka pērk dārgākas preces līzingā vai kredītā, noformējot kredītu pirkuma vietā.
Iedzīvotāju aptauja internetā sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS tika veikta 2017.gada aprīlī - tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Jau vēstīts, ka «Maxima Latvija» apgrozījums pagājušajā gadā bija 694 miljoni eiro, kas ir par 0,7% vairāk nekā 2015.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 37,5% un bija 11,98 miljoni eiro.
«Maxima Latvija» reģistrēta 2000.gada 29.novembrī. Kompānijas pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. «Maxima Latvija» pilnībā pieder Nīderlandē reģistrētajai kompānijai «Lincoln Land Erste B.V», liecina «Firmas.lv» informācija. Patlaban «Maxima» veikalu tīklu veido triju formātu 152 veikali - 126 «Maxima X», 23 «Maxima XX» un trīs «Maxima XXX» veikali -, kas atrodas 45 apdzīvotās vietās Latvijā.
