26% iedzīvotāju par spīti kavētiem maksājumiem izvēlas ceļojumus

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Latvijā 26% iedzīvotāju ceļo uz ārzemēm par spīti kavētiem maksājumiem, liecina «Swedbank» Finanšu institūta aptauja.

«Teju puse (46%) Latvijas mājsaimniecību šogad īstenos vēlmi doties tuvākā vai tālākā ārvalstu atpūtas ceļojumā. Tomēr, izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi tiek rasti ne tikai no ikmēneša ienākumiem un iepriekš izveidotiem uzkrājumiem, bet arī laicīgi nenokārtojot kārtējos maksājumus - ceturtdaļai (26%) ceļotāju no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības. Tas liecina, ka maksājumu kavēšana ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums,» pauda institūta pārstāvji.

Tostarp, pēc aptauja sdatiem, katram desmitajam šādam ceļotājam ir vairāk par vienu parādu vai arī esošais brauciens tiek finansēts ar jaunu kredītu.

Tāpat katrs trešais aptaujātais atzinis, ka ceļojuma laikā būtiski pieaug izdevumi. Tēriņu pieaugumu ar lielāku intensitāti izjūt tie, kuriem ir nenokārtotas parādsaistības (37%). Savukārt gandrīz desmitā daļa iedzīvotāju (9%) tēriņiem atvaļinājuma laikā īpaši līdzi neseko un nespēj atbildēt, vai tie pieaug vai samazinās.

Iepazīstoties ar ceļojuma finansējuma avotiem, 52% aptaujāto teju vienlīdz bieži paļaujas uz ikmēneša ienākumiem un atvaļinājuma naudu, bet 51% - uz iepriekš izveidotiem uzkrājumiem. Savukārt katram desmitajam ceļojumu pilnībā vai daļēji apmaksā kāds cits, bet 5% vajadzīgo summu vai daļu no tās aizņemas.

Kopumā atpūtas braucienus uz ārvalstīm šogad ieplānojuši 40% iedzīvotāju, tomēr arī savas valsts apceļošana atvaļinājuma laikā ir gana populāra - piektā daļa atzīst, ka brīvdienas baudīs, iepazīstot Latviju.

Atbilstoši aptaujai, visa veida ārvalstu ceļojumu plānus kopumā biežāk kaldina pilsētnieki. Rīdzinieki izceļas ar vēlmi iepazīt Eiropas valstis ārpus Baltijas (šādu ceļojuma galamērķi min 30% galvaspilsētas iedzīvotāju), savukārt mazpilsētās dzīvojošie biežāk lūkojas Lietuvas un Igaunijas virzienā.

«Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa atzīmēja, ka vēlme atvaļinājumā doties tuvākā vai tālākā ceļojumā visbiežāk arī atstāj iespaidu uz ģimenes budžetu. «Protams, iespējams ceļot arī izdevīgi, tikai tam nepieciešama savlaicīga gatavošanās jau laikus izplānojot ceļojuma galamērķi, apzinot visas iespējamās izmaksas un tam savlaicīgi ik mēnesi novirzot nelielu naudas summu,» viņa sacīja.

Kropa piebilda, ka mūsdienās ir plašas iespējas ceļot arī «budžeta variantā» - var nakšņot kempingos un īrētos dzīvokļos, pārtiku iegādāties vietējos tirdziņos un maltītes gatavot pašiem, kā arī daudzas citas alternatīvas, kas ļauj atvaļinājuma laikā gūt jaunus iespaidus.

Vienlaikus eksperte atzina, ka apzināta izvēle doties ārvalstu ceļojumā par spīti esošiem parādiem skaidri signalizē ne tik daudz par ienākumu trūkumu, kā par attieksmi. «Varam secināt, ka prioritāšu augšgalā nav obligāto maksājumu veikšana. Bez konkrēta rīcības plāna, kā tikt galā ar kavētiem maksājumiem, atpūtas laikā gūtos iespaidus drīz vien pārņem raizes par to, ko pasākt ar savu finansiālo situāciju,» skaidroja Kropa.

Viņa norādīja, ka atgriešanās realitātē agri vai vēlu kļūst neizbēgama, turklāt krietni sāpīgāka, ja ir tendence brīvdienās savu maciņu noslogot vēl intensīvāk nekā ikdienā. «Izvērtējot iespējamās negatīvās sekas, pareizais rīcības modelis būtu sākotnēji tikt galā ar nenokārtotajām saistībām, iegūt finansiālu brīvību un tikai pēc tam doties ilgi kārotajā ceļojumā,» teica eksperte.

Aptauja veikta 2017.gada jūnijā sadarbībā ar inerneta aptauju paneli «Snapshots». Aptaujā piedalījās 700 respondentu visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

    KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
    Svarīgākais
    Uz augšu