Latvijā mājsaimniecību patēriņa izdevumi, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, pagājušajā gadā faktiskajās cenās pieauga par 5,4% jeb 17 eiro un bija vidēji 333 eiro, informē Centrālā statistikas pārvalde.
Cik naudas viens Latvijas iedzīvotājs iztērē mēnesī?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka savukārt salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1%, mājsaimniecību patēriņa izdevumi pagājušajā gadā Latvijā palielinājās par 5,3%.
No visām mājsaimniecībām 2016.gadā visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā - vidēji 406 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7% jeb 18 eiro vairāk nekā 2015. gadā.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, pērn mājsaimniecību tēriņi Latvijas pilsētās auga par 5,9 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4% jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.
«Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016.gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7 %, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem. Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem 2016. gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8% jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš,» skaidroja statistikas pārvaldē.
Centrālajā statistikas pārvaldē norādīja, ka kopējā patēriņā joprojām nemainīgs saglabājies ikdienas vajadzību nodrošināšanai – pārtikai, mājoklim, transportam, apģērbam un apavu iegādei, kā arī veselībai - nepieciešamo izdevumu īpatsvars, kas veidoja vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68% no kopējiem patēriņa izdevumiem. Tostarp visvairāk mājsaimniecības tērēja uzturam - 26% no visiem patēriņa izdevumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikai vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī palielinājās no 84 eiro 2015. gadā līdz 87 eiro 2016. gadā.
Pagājušajā gadā visstraujāk izdevumi pieauguši izdevumi transportam (par 11,4 %). To galvenokārt ietekmēja izdevumu pieaugums personisko transportlīdzekļu ekspluatācijai un automobiļu iegādei. Otrs lielākais izdevumu pieaugums bija dažādām precēm un pakalpojumiem - par 10,3 %, no tiem galvenokārt personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem. Trešais lielākais pieaugums ir veselībai - par 9,1 %, tostarp galvenokārt medicīniskiem produktiem un slimnīcu pakalpojumiem.
Izdevumi palielinājušies arī mājokļa iekārtām un piederumiem (par 8,3%), apģērbiem un apaviem (par 4,8%), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī sakariem (par 4,1%), restorāniem un viesnīcām (par 3,3 %) alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai (par 3,1 %), mājoklim un komunālajiem maksājumiem (par 2,8 %) un atpūtai un kultūrai (par 1,5 %).
«Patēriņa izdevumi faktiskajās cenās pērn par gandrīz trīs eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī pārsniedza 2008. gada (pirmskrīzes) izdevumus. Mājsaimniecību izdevumi faktiskajās cenās tādiem pirmās nepieciešamības pakalpojumiem kā mājoklis un komunālie pakalpojumi bija par 12 eiro, veselībai - par sešiem eiro, bet pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem - par trīs eiro lielāki nekā 2008.gadā. To ietekmēja patēriņa cenu pieaugums mājokļa komunālajiem pakalpojumiem par 23%, veselībai par 23%, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem par 11%, salīdzinot ar 2008.gadu,» klāstīja statistikas pārvaldē.
Salīdzinot ar 2015.gadu, lielākie mājsaimniecību izdevumi 2016.gadā joprojām bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās (394 eiro) un algoto darbu strādājošo mājsaimniecībās (347 eiro), kamēr pensionāru mājsaimniecībās - 267 eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Tajā pašā laikā mājsaimniecību izdevumi 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, visvairāk auguši algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās - par 5,8%. Savukārt uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās izdevumi pieauga vismazāk - par 3,6%.
Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina - jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt uz katru personu. Mājsaimniecībās ar trim un vairāk bērniem patēriņa izdevumi bija 213 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī un veidoja 64% no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī. Mājsaimniecības ar vienu bērnu tērēja vidēji 300 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, savukārt ar diviem bērniem - 277 eiro. Lielākie patēriņa izdevumi bija mājsaimniecībās, kurās nav nepilngadīgo bērnu. To patēriņa izdevumi 2016. gadā bija 377 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.
Kopumā turīgākās mājsaimniecības tādiem primārajiem izdevumiem kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība, varēja atļauties tērēt 379 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr trūcīgākās mājsaimniecības - 133 eiro. Savukārt atpūtai un kultūrai turīgākās mājsaimniecības atvēlēja sešas reizes vairāk līdzekļu nekā trūcīgākās mājsaimniecības.
2016. gadā Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžetu apsekojumā piedalījās 3 263 mājsaimniecības visā Latvijā.