VID tevi vēro! Ar ēnu ekonomiku cīnīsies, izpētot mūsu bankas kontus

Evija Hauka
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix/TVNET

Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informācija par klientiem – privātpersonām, kuru konta apgrozījums gadā būs pārsniedzis 15 000 eiro. Plānots, ka šis solis palīdzēs cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem. Lai gan šāda summa apgrozās lielākās daļas strādājošo banku kontos, idejas autori cer šādi izgaismot aplokšņu algu izmaksātājus. TVNET aptaujātie ekonomisti ir vienisprātis, ka pasākuma efektivitāte būs zema. Tā ir darbības imitācija pirms gaidāmajām vēlēšanām.

Jau šobrīd likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22.2. pants nosaka, ka bankai jāziņo par aizdomīgiem darījumiem, sākotnēji izvērtējot klienta darījumu atbilstoši aizdomīga darījuma pazīmēm. Savukārt jaunais regulējums paredz, ka kredītiestādei nebūs jāiedziļinās klientu kredīta un debeta apgrozījumā. Ja konta apgrozījums vienā vai otrā pozīcijā gada laikā ir pārsniedzis minēto summu, ziņas par klientu jānodod VID.

Bankām gan pagaidām nav zināmi plānotās ziņošanas kritēriji.

Bankas gaida, kad tos definēs precīzāk.

Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka ar konta debeta apgrozījumu šajā gadījumā tiek saprasta no klienta konta izejošo darījumu kopsumma, savukārt konta kredīta apgrozījums ir bankas klientu kontā ienākošo darījumu kopsumma.

Mērķis ir identificēt fiziskās personas, kuru konta kredīta vai debeta apgrozījums ir neatbilstošs VID rīcībā esošajai informācijai par personas deklarētajiem ienākumiem, skaidro FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Regulējuma autori cer, ka šo darbību rezultātā VID redzeslokā nonāks ne tikai fiziskās personas, kas veic, piemēram, nereģistrētu saimniecisko darbību vai gūst ieņēmumus «aplokšņu algu» veidā, bet arī «aplokšņu algu» izmaksātāji, kas ir vieni no būtiskākajiem ēnu ekonomikas veicinātājiem. Jāpiemetina, ka «aplokšņu algas» veido otro lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā. Savukārt

informācija par tiem cilvēkiem, kuru konta apgrozījumu veido oficiālie ienākumi, šaubas VID darbiniekos neradīs.

No bankām saņemtā informācija būs papildu informācijas avots, kas tiks analizēts kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju.

«Prakse liecina, ka persona, kas būtisku algas daļu saņem aploksnē, ir tendēta to ieskaitīt savā bankas kontā bezskaidras naudas norēķiniem, piemēram, kredīta maksājumiem, komunālajiem maksājumiem utt., nevis glabāt pie sevis skaidras naudas norēķinu veikšanai,» uz jautājumu, vai plānotais regulējums neradīs pretēju efektu, proti, bezskaidras naudas darījumu kļūs vairāk, atbild Jarockis.

Kaut kas jādara...

«No vienas puses, godīgam cilvēkam nav ko slēpt, no otras, apšaubu, vai pasākumam būs liela jēga. Neizslēdzu, ka, analizējot milzīgu datu apjomu, kādu arī notvers, bet diezin vai tos, kuri apgroza lielu naudu,» iesāk Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers. Pēc viņa domām,

«uzkārs» parastus cilvēkus, kuriem būs misējies.

Fakts, ka VID rīcībā būs vēl viens instruments, kas ļaus ielūkoties privātpersonu privātajā dzīvē, nav drauds cilvēktiesībām - šādi mehānismi eksistē visā pasaulē un ir pieļaujami, ja kalpo kopējam sabiedrības labumam. Tomēr profesors apšauba, vai plānotie pasākumi būs efektīvs ierocis cīņā ar ēnu ekonomiku.

Finanšu konsultants Kārlis Litaunieks uzskata, ka panākumi būs atkarīgi no VID un citu institūciju spējas analizēt un salīdzināt datus. «Vai viņu rīcībā ir datu bāzes, kas ļautu samaksātos nodokļus salīdzināt ar nekustamajiem īpašumiem, kas reģistrēti uz personas vārda, vai piederošajām automašīnām. Ja nav iespējas datus analizēt, tos uzkrāt nav jēgas.» Arī Banku augstskolas Finanšu katedras profesore Inese Mavļutova uzskata, ka efektivitāte būs atkarīga no tālākās rīcības - datu salīdzināšanas un analīzes. Pēc viņas domām, pilnīgi bezjēdzīgs pasākums nebūs, jo «kaut kas jādara šajā jomā».

«Apiet nodokļus ir iespējams, un tā notiek visur pasaulē, tomēr, jo vairāk šķēršļu, jo grūtāk to izdarīt.»

VID noslīks informācijas lavīnā

«Tie, kas apiet nodokļus, zina par šiem likuma grozījumiem un izdomā dažādas shēmas,» saka Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore Margarita Dunska. Pēc viņas domām, ar kontroles un piespiedu instrumentiem vajadzīgo efektu panākt nevar, jo problēma ir cilvēku attieksmē pret valsti.

«Valda priekšstats, ka, maksā vai ne, tāpat visu nozags vai izsaimniekos. Daži pat lepojas ar to, ka nodokļus nemaksā, bet viņu dzīve sit augstu vilni.»

«Nereti šie uzskati robežojas ar klaju ignoranci un neizpratni. Cilvēki neaptver, ka, tikai pateicoties nodokļiem, pensionāri saņem pensijas, skolotāji algas, tiek laboti ceļi.» Dunska prāto, ka izmaiņas sabiedrības apziņā nenotiek ātri – jāpaiet gadu desmitiem, varbūt pat simtiem. Turpretim Mavļutova uzskata: apziņa, ka nodokļi jāmaksā, tik daudz nav saistīta ar paaudžu nomaiņu, bet ar mentalitāti un sociālo vidi, kādā dzīvojam. Viņa min Igaunijas piemēru, kur nodokļu jomā ir lielāka kārtība nekā pie mums.

Piedāvātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām» paredz ļoti liela informācijas apjoma sagatavošanu no banku puses un nodošanu VID rīcībā. «Pašlaik nav skaidrs, vai VID būs pietiekama kapacitāte analizēt milzīgo datu apjomu.

Citas līdzīgas situācijas liek domāt, ka tas būs problemātiski.

Piemēram, 2012. gada mantiskā stāvokļa deklarāciju gadījums, kad VID faktiski atzina, ka netiek galā ar datu apjomu,» skaidro finanšu eksperts Andrejs Jakobsons.

FM pārstāvis Jarockis noraida bažas par VID resursiem, kas varētu tikt patērēti, caurskatot kontus un pētot milzu informācijas apjomu, jo personu datu riska analīzi veic datorizēta sistēma. Līdz ar to VID administratīvais slogs nepieaugs, sola FM.

Savukārt Jakobsons norāda, ka

lielākā daļa no milzīgās privāta rakstura informācijas gūzmas, kas nonāks VID rīcībā, dienestam nemaz nebūs vajadzīga.

Jakobsons skaidro: «Anotācijā nav pamatota summas 15 000 eiro izvēle. Piemēram, ja bankas klients saņem legālus ienākumus ap 700 EUR mēnesī, pārskaita tos uz savu maksājumu karti un katru mēnesi iztērē, tad bankai jāsniedz VID ziņas par šiem diviem kontiem.» Eirozonas ietvaros Latvijas rezidentam

nav problēmu atvērt un izmantot norēķiniem bankas kontu citā valstī, uz kuru neattiecas minētie Latvijas likuma grozījumi.

FM skaidro, ka 15 000 eiro ir summa, no kuras sākot vērtē «naudas atmazgāšanu». Ja cilvēks manto naudas summu, kas pārsniedz 15 000 eiro, notāriem par to jāinformē VID. Lēmums par šādu pasākumu ieviešanu starp institūcijām ticis apspriests jau iepriekš, bet vienošanās panākta tikai tagad.

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 30. pantā teikts, ka fiziskajām personām nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. VID saņem informāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, ja summa pārsniedz 1500 eiro. Ja cilvēks par skaidru naudu būs iegādājies īpašumu, kura vērtība pārsniedz pircēja deklarētos ienākumus, šāda persona nonāks VID redzeslokā.

Aicinājums «stučīt»

«Mūsu tautieši ir atraktīvi – prot apiet jebkuru likumu,» smejas Biznesa augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības un vadības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle. Viņa saka, ka ar sarežģītiem kontroles mehānismiem nevar mainīt psiholoģiju. «Būtībā tā ir nabadzības domāšana:

tev jau tā nekā nav un tad vēl to pašu grib noņemt!

Optimālo nodokļu administrēšanas modeli nav viegli atrast, un Latvija šajā ziņā nav labais piemērs. Ja pie mums būtu augstāks neapliekamais minimums, piemēram, 800 eiro, cilvēkam pietiktu pamatvajadzībām un viņš jau varētu sākt domāt citās kategorijās,» stāsta Bruksle.

Likuma ieviešanas efektivitāte viņā raisa šaubas.

Kamēr būs «oligarhu sarunas», ietekmes un resursu dalīšana, izšķērdēta valsts nauda, par ko neviens neuzņemas atbildību, cilvēkiem nebūs iekšējas motivācijas rūpēties, lai nodokļi tiktu nomaksāti.

Aizvien lielāka kontrole, sajūta, ka VID gluži kā Orvela romānā «lielais brālis» novēro katru tavu soli, spiež pie zemes un rada diskomfortu. Bruksle saka, ka atkal noķers tos, kas strādā un maksā nodokļus, bet būs kļūdījušies.

Tiem, kas apgroza skaidru naudu un nodokļus nemaksā, «neviens gailis pakaļ nedziedās».

Ilgtspējīga biznesa centra pētījumā «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009. – 2016.» konstatēja nozares, kurās ēnu ekonomika ir vislielākā. Tās ir būvniecība (40%), mazumtirdzniecība (24,9%), pakalpojumi (19,9%), ražošana (19,7%) un vairumtirdzniecība (19,0%). «Nodokļu mehānisms ir smagnējs, un tāds tas ir visur. Ir labas lietas, bet tās nedarbojas,» piemetina Bruksle.

Arī Biznesa augstskolas «Turība» lektors Aivars Kalniņš ieceri dēvē par neuzticēšanos un «aicinājumu stučīt». Pēc viņa domām, nodokļu maksātājs vēlas no valsts kaut ko saņemt pretim – sakoptus, noasfaltētus ceļus, iespēju bez maksas apmeklēt muzejus, modernu vides dizainu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu