Banku analītiķi šogad Latvijā pieļauj IKP kāpumu arī par 4,5%

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad varētu sasniegt arī 4,5%, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos otrā ceturkšņa provizoriskos IKP datus.

Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka pozitīvas tendences pasaules un Eiropas ekonomikā, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu aktīvāka apguve turpina sildīt Latvijas ekonomika un otrajā ceturksnī IKP pieaugums Latvijā sasniedzis 4,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdz ar to arī šā gada pirmajā pusē kopumā Latvijas ekonomika ir augusi par 4,1%, kas ir labākais rezultāts kopš 2012.gada.

«Īstermiņa rādītāji pagaidām neliecina, ka tuvākajos mēnešos šīs pozitīvas tendences varētu mainīties. Tieši pretēji, jūnijā un jūlijā Latvijas uzņēmēju, kā arī mājsaimniecību noskaņojums ir turpinājis uzlaboties un līdz ar to šā gada otrajā pusē Latvijas ekonomikas izaugsme varētu pārsniegt 5%,» sacīja Āboliņš.

Viņš atzīmēja, ka, līdzīgi kā šā gada pirmajos trijos mēnešos, arī otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikas straujo izaugsmi pamatā nodrošināja pozitīvās tendences ārējā ekonomiskajā vidē, kā rezultātā rūpniecība otrajā ceturksnī augusi par 8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un būvniecības nozares atkopšanās pēc lielā krituma pērn. Pēc operatīvajiem datiem, otrajā ceturksnī būvniecības apmēri Latvijā palielinājās par 14%, lai gan ES fondu jaunā perioda apguve šobrīd tikai sākas.

Vienlaikus gan valsts budžeta investīciju izdevumi pēdējos mēnešos ir auguši par vairāk nekā 50%, tādēļ jau gada otrajā pusē būvniecības nozarē izaugsme var pārsniegt 20%. Tik straujš kāpums būvniecībā noteikti veicinās arī straujāku iekšējā patēriņa pieaugumu, kur papildu stimulu iedos arī kreditēšanas cikla atgriešanās pozitīvajā fāzē, minēja bankas ekonomists.

Pie riska faktoriem Āboliņš minēja tranzīta nozari, kur pēc ļoti laba gada sākuma pēdējos mēnešos atkal vērojams kravu kritums un ilgtermiņā uz izaugsmi nozarē nevar paļauties. Tāpat grūti pateikt, kas šobrīd notiek pakalpojumu jomā, jo, lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) nozare turpina strauji augt, citu biznesa pakalpojumu eksports ir piebremzējies, savukārt tūrismā ceļotāju skaita kāpums šobrīd neatspoguļojas lielākos eksporta ieņēmumos. Tādējādi pakalpojumu nozares otrajā ceturksnī augušas vien par 3%.

«Tomēr, ja ārējā vide saglabājas tik pat laba kā pašlaik un arī ES fondu apguve notiek atbilstoši plānotajam, tad Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā pusē pārsniegs 5%. Līdz ar to šogad kopumā Latvijas IKP pieaugums varētu sasniegt pat 4,5%, savukārt nākamgad IKP izaugsme varētu būt nedaudz zem 4%. Te gan jāatzīmē, ka salīdzinoši straujā ekonomikas izaugsmi šobrīd lielā mērā saistīta ar vairāku pozitīvu faktoru sakritību un turpmākajos gados tā diez vai būs tik strauja, jo turpmākajos gados būtisks izaicinājums būs darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās un zemais investīciju līmenis iepriekšējos gados, kas var neļaut pilnībā izmantot Latvijas ekonomikas potenciālu,» sacīja Āboliņš.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban visi faktori Latvijas ekonomikai ir izkārtojušies ļoti labvēlīgi. Globālais fons palīdz stiprināt eksporta un rūpniecības attīstības iespējas. Papildus tam arvien pārliecinošāk ekonomikā sāk atgriezties ES fondi. Tas veido pozitīvu vidi noskaņojumam sabiedrībā un attiecīgi patēriņa pieauguma turpinājumam.

«Turpmākajos ceturkšņos izaugsmes svārstības koriģēs būvniecības nozares atgūšanās temps, kuras ietekmē kopējā izaugsme var arī pārlēkt 5% atzīmei. Ļoti straujš kāpums varētu uzrādīties trešajā ceturksnī, jo vājais IKP pieaugums pērn rada bāzes efektu straujam kāpumam šogad,» atzīmēja Gašpuitis.

Viņš arī minēja, ka, redzot otrā ceturkšņa veikumu, aktuāls ir jautājums par tālākās izaugsmes perspektīvām un, vai ekonomikas izaugsmes temps ir spējīgs pārsniegt 5%. Lai šādu tempu sasniegtu un noturētu, jāsaglabājas labvēlīgi apstākļi tālākam eksporta un rūpniecības izaugsmei, kā arī jāaktivizējas patēriņam.

«Tas, ko redzam, ir, ka, lai arī izaugsme mazumtirdzniecībā paātrinās, patēriņš kopumā vēl ir salīdzinoši viduvējs. Pārtikas tirdzniecība stagnē, bet nepārtikas preču tirdzniecībai nepieciešami tālāka nosacījumu stiprināšanās, piemēram, lielāka iedzīvotāju pārliecība par nākotni, straujāka nekustamā īpašuma tirgus attīstība. Tādēļ, visticamāk, patēriņš uzlabosies pakāpeniski, ko nākamgad stiprinās nodokļu izmaiņas, bet piesardzības noskaņa vēl pilnībā zudusi nebūs. Jāņem vērā, ka arvien izteiktāk ekonomikā veidojas šaurās vietas, kad ierobežotā darbaspēka un citu faktoru dēļ ekonomika aug lēnāk, nekā iespējams. Tāpat jāņem vērā, ka globālā vide joprojām ir nenoteiktības un risku pilna. Joprojām būs jūtama Krievijas faktora ietekme, kā arī neprognozējamā situācija tranzīta nozarē,» sacīja Gašpuitis.

Viņš arī atzina, ka pārliecinošie rādītāji liek pārvērtēt šā gada izaugsmes prognozi, paaugstinot to no 3,5% līdz 4,2%.

Arī «Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas ekonomikas izaugsme turpina uzņemt apgriezienus.

«Galvenais izaugsmes virzītājs otrajā ceturksnī, visticamāk, ir bijis mājsaimniecību patēriņš. Iedzīvotāju ienākumi turpināja augt straujāk nekā inflācija. To sekmēja gan sarūkošā bezdarba līmeņa spiediens uz algām, gan arī pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas no Valsts ieņēmumu dienesta, īpaši iedzīvotājiem ar ienākumiem līdz 1100 eiro saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu. Par augošajiem mājsaimniecību tēriņiem liecina gan mazumtirdzniecības, gan pakalpojumu pārdošanas apmēri. Aprīlī-maijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apmēri palielinājās par 3,3% gada izteiksmē, bet pakalpojumu pievienotā vērtība otrajā ceturksnī noturējās pie 3%. Lai gan mājsaimniecību noskaņojums turpināja uzlaboties, tēriņus joprojām var raksturot kā piesardzīgus,» pauda Buceniece.

Tāpat viņa norādīja, ka arī uzņēmumiem otrais ceturksnis kopumā izskatās labs. Pēc iespaidīgā kāpuma gada pirmajos trijos mēnešos eksporta izaugsme tikai nedaudz sabremzējās aprīlī-maijā, bet joprojām bija ļoti spēja (+8,2% faktiskajās cenās). Augošais pieprasījums ārējos tirgos sekmēja apstrādes rūpnieku izlaides apmēru pieaugumu (+7,9% aprīlī-maijā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Būvniecības nozare turpināja revanšēties par pērnā gada nedienām un auga par 14%. Investīciju apmērs, visticamāk, turpināja augt gan bāzes efektu, gan arī ES fondu projektu īstenošanas ietekmē.

«Šogad izaugsme ir ne tikai spējāka, bet arī sabalansētāka nekā pērn. Noturīgā izaugsme lielākajās tirdzniecības partnervalstu ekonomikās arī gada otrajā pusē palīdzēs audzēt eksportu un apstrādes rūpniecības izlaides apmērus, bet, iespējams, redzēsim nedaudz lēnākus izaugsmes tempus. Inflācijas pieaugums nespēs nomākt silstošā darba tirgus un augošo ienākumu pozitīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu. Gaidāms, ka investīciju izaugsme pastiprināsies tieši gada otrajā pusē, kad gaidāma lielāka ES fondu finansējuma ieplūde. Tomēr investīcijas līdzi nesīs arī importa kāpumu, kas mazliet iegrožos IKP izaugsmi,» teica Buceniece.

Pēc viņas prognozētā, šogad kopumā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu pārsniegt 3,5%.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP ir pieaudzis par 4,1%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo laika periodu. Vienlaikus pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem Latvijas ekonomika minētajā laika periodā ir augusi par 4,8%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām 2017.gada otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu