Ja piena iepirkuma cenas turpinās kāpt, piena pārstrādātājiem varētu būt grūti segt izmaksu pieaugumu, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
LPCS: piena pārstrādātājiem būs grūti segt turpmāku piena iepirkuma cenu kāpumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Provizoriski šā gada jūnijā piena iepirkuma cena bijusi 291,46 eiro par tonnu, kas ir par 1,1% vairāk nekā maijā un par 63,7% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā. LPCS vadītājs norādīja, ka kopumā situācija piensaimniecībā kā Latvijā šobrīd esot sabalansēta, un piena produktu cenas vietējā tirgū vairāk vai mazāk atbilst piena iepirkuma cenām.
Tomēr arī turpmākajos mēnešos piena iepirkuma cenas varētu augt. «Prognozes liecina, ka cenas turpinās nedaudz svārstīties, iespējams, kāda procenta apjomā uz augšu. Lai gan kāpums it kā šķiet neloģisks vasaras sezonā, taču līdz ar globālajām tendencēm vasaras vai ziemas sezonalitātes ietekme vairs nav tik jūtama. Ja agrāk saražotā piena apjoma atšķirība starp vasaras un ziemas mēnešiem bija aptuveni 20%, tad šobrīd tie varētu būt vien ap 15%. Tas tikai apliecina, ka dzīvojam globālajā tirgū. Mums ir jārunā par situāciju Jaunzēlandē un citās lielajās piena ražotājvalstīs, kas ietekmē globālo situāciju, cenas gatavajiem produktiem,» klāstīja Šolks.
Vienlaikus viņš norādīja, ka turpmāks piena iepirkuma cenu kāpums varētu radīt spiedienu uz ražotājiem, kas attiecīgi būtu spiesti to atspoguļot galaproduktu cenās. «Ņemot vērā to, ka piena cena pēc prognozēm vēl paaugstināsies, varētu parādīties problēma, ka šis balanss varētu tikt izjaukts par sliktu piena pārstrādātājiem, kuriem varētu būt grūti segt cenu kāpumu,» atzina LPCS valdes priekšsēdētājs.
Piena produktu cenas līdz ar piena iepirkuma cenu kāpumu veikalos sāka pieaugt jau pagājušajā gadā, un šobrīd atsevišķu produktu cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus. «Sviestam ir ļoti pieaugusi cena. Principā visiem tā saucamajiem treknajiem produktiem, piemēram, biezpienam, saldajam krējumam, skābajam krējumam u.tml., ir kāpušas cenas. Atsevišķos gadījumos pieaugums ir pat 50%. Taču gribētu uzsvērt, ka veikala plaukta cenas ir grūti salīdzināt ar ražošanas cenu - tās gluži nav tik lielas. Katrs cenu kāpums nes aiz sevis procentuālu pieaugumu visā produkta ražošanas ķēdītē. Ja mēs paceļam cenu par 10%, tad plaukta cenas pieaugums būs vēl lielāks, jo pieaugums veidosies gan no loģistikas, gan veikala uzcenojuma utt.,»skaidroja Šolks.
Viņš arī atzina, ka līdz ar produktu cenu pieaugumu ir vērojams neliels pārdoto piena produktu apjoma kritums.
Savukārt, skaidrojot, kāpēc atsevišķus produktus kaimiņvalstī Lietuvā ir iespējams iegādāties lētāk nekā Latvijā LPCS vadītājs norādīja, ka tas ir saistīts ar vairāku faktoru kopumu. «Standartā cenas [Lietuvā] tradicionāli ir bijušas nedaudz zemākas kā Latvijā, tostarp piena produktiem, taču tam ir vienkāršs skaidrojums. Latvijā vidēji dienā pārstrādei iepērkam vairāk nekā 2000 tonnu piena, no kurām aptuveni trešdaļa tiek realizēta vietējā tirgū, trešdaļa - svaigpiena veidā realizēta Lietuvā un Polijā un pēdējā trešdaļa tiek realizēta eksporta produktu veidā. Lietuvā kopā ar to pienu, kas tiek iepirkts no Latvijas un Igaunijas, vidēji dienā tiek pārstrādāti 4000 tonnu. Tāpat Lietuvā ir trīs miljoni iedzīvotāju, kamēr Latvijā ir mazāk nekā divi miljoni iedzīvotāju, lai gan Lietuvas valsts teritorija nav būtiski lielāka. Līdz ar to gan piena savākšanas, gan gatavo produktu loģistika ir efektīvāka. Tas jau viņiem ļauj nedaudz samazināt cenu. Tāpat jāņem vērā, ka trīs lielākie Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi katrs dienā pārstrādā ap tūkstoti tonnu piena. Mēs varam konsolidēties, bet mums ražošana nav ar tik lielu kapacitāti un jaudu. Tas viss kopā arī noved pie tā, ka Lietuvā piena produktu cenas var būt nedaudz zemākas. Runa pavisam noteikti nav par to, ka kāds gribētu iedzīvoties,» uzsvēra Šolks.
Bet, runājot par situāciju piensaimniecībā Igaunijā, LPCS valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka tur piena ražošana notiek krietni efektīvāk nekā Latvijā. «Tāds brīnums, ka Latvijā vidējā piena iepirkuma cena būtu augstāka nekā Igaunijā, ir gandrīz neiespējams. Tas ir tāpēc, ka Igaunija saražo nedaudz mazāk piena kā Latvija, bet viņi to panāk ar krietni mazāku skaitu govju - ja viņi to izdara ar 700 saimniecībām, tad mēs - ar nepilniem 9000 saimniecību. Igauņu piena ražošanas attīstības līmenis ir krietni augstāks nekā mums,» atzina Šolks.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šobrīd Baltijas valstīs piena iepirkuma cena jau ir vairāk nekā 90% no Eiropas Savienības vidējās cenas. «Vien pirms gada diviem mēs vēl runājām, ka vismaz 80-85% no Eiropas vidējās cenas būtu labs rezultāts, taču tagad cena jau ir vairāk nekā 90% no Eiropas vidējās. Ir panākts zināms līdzsvars un sapratne,» sacīja LPCS vadītājs.
Jau ziņots, ka šā gada maijā vidējā piena iepirkuma cena bija 288,19 eiro par tonnu. Turpretī 2016.gada jūnijā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 178 eiro par tonnu, liecina LPCS dati.
LPCS apvieno piena pārstrādes uzņēmumus un sadarbības partnerus, kas kopā realizē aptuveni 80% no Latvijā pārstrādātā piena.