Augošais ārējais pieprasījums, ko nosaka uzlabojumi pasaules, īpaši Eiropas Savienības ekonomikā, turpina atspoguļoties Latvijas ārējās tirdzniecības datos, informēja Finanšu ministrija (FM).
FM: Augošais ārējais pieprasījums nodrošina spēcīgu eksporta pieaugumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc straujas eksporta izaugsmes maijā, Latvijas preču eksporta vērtība šā gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju uzrādīja vēl spēcīgāku pieaugumu, sasniedzot 12,2%. Tādējādi 2017.gada pirmajā pusgadā kopā preču eksports palielinājās par 10,3%.
Jūnijā eksporta izaugsmes pamatā bija vairāku preču kategoriju eksporta vērtības pieaugums, informē FM. Metāli un to izstrādājumi ar eksporta izaugsmi 41,7% apmērā nodrošināja lielāko devumu kopējā preču eksporta pieaugumā šā gada jūnijā. Īpaši strauji palielinājās dzelzs un tērauda eksporta apjomi - par 2,1 reizi, ko ietekmēja šo preču straujais kāpums arī importa pusē.
Gandrīz tikpat lielu devumu eksporta kopējā izaugsmē jūnijā sniedza lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums. Šīs preču kategorijas eksporta vērtība šā gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 25,7%.
Pieaugumu lielā mērā nodrošināja alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpums par 38,5%, par ko liecina šogad vērojamais dzērienu ražošanas apjomu kāpums Latvijā, norāda FM. Vērtības ziņā lielākie alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta pieaugumi tika fiksēti uz Krieviju (par 7,9 milj. eiro jeb par 45,7%), uz kuru tiek eksportēta vairāk nekā puse no kopējā dzērienu eksporta, kā arī Nīderlandi, Poliju un Ukrainu. FM atzīmē, ka ļoti straujš pieaugums reģistrēts dzērienu importa datos - šā gada jūnijā, salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš, dzērienu importa vērtība pieauga par 88,3%.
Tāpat, no pārtikas un lauksaimniecības precēm strauju izaugsmi uzrādīja arī zivju un vēžveidīgo, kā arī piena un to izstrādājumu eksports - par 54,7% un 30,8% attiecīgi.
Koksnes un koka izstrādājumu eksporta vērtība šā gada jūnijā pieauga par 5%. Uz Apvienoto Karalisti šīs produkcijas eksports turpināja sarukt, gada griezumā uzrādot 10% kritumu. Savukārt koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība palielinājās uz Zviedriju, Dāniju, Vāciju un citām valstīm, tādējādi kompensējot kritumu uz Apvienoto Karalisti.
Labu eksporta vērtības izaugsmi uzrādīja arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports, 2017.gada jūnijā šīs kategorijas produkcijas eksportam gada griezumā palielinoties par 11,1%. Šo pieaugumu pamatā noteica farmaceitisko produktu eksporta kāpums par 13,3%. Pieaugumu uzrādīja arī mehānismu un ierīču eksportētā vērtība (par 13,7%), atspoguļojot Latvijas mašīnbūves nozares izlaides straujos izaugsmes tempus šogad un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu Latvijas lielākajās tirdzniecības partnervalstīs. Tajā pašā laikā FM atzīmē reeksporta nozīme šo abu preču kategorijas eksporta pieaugumā.
Savukārt eksporta vērtības kritumi šā gada jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju tika fiksēti minerālproduktu un satiksmes līdzekļu eksportā par attiecīgi 8,9% un 8,2%. FM atzīmē, ka šo preču kategoriju ārējās tirdzniecības dinamika ir cieši saistīta ar importu, un tādēļ tā neatspoguļo vietējo ražotāju eksporta rezultātus.
Preču importa dati par šā gada jūniju uzrāda straujāko importa vērtības kāpumu kopš 2012.gada janvāra, akcentē FM. Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, Latvijas preču imports palielinājās par 25,1%, sasniedzot vēsturiski augstāko mēneša preču importa vērtību - 1,23 miljardus eiro.
FM skaidro, ka šādu pieaugumu nodrošināja nozīmīgs alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, metālu un to izstrādājumu, elektroierīču un elektroiekārtu, minerālproduktu importa kāpums. Tāpat nozīmīga ir preču, kas nav norādītas komerciālu iemeslu dēļ, importa vērtība, norādot uz augstu investīciju pieaugumu šā gada otrajā ceturksnī.