Finanšu krāpniecība šogad sit augstu vilni

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Šogad fiksēts daudz finanšu krāpniecības gadījumu. Valsts policijā pašlaik četri kriminālprocesi par finanšu piramīdām, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šogad brīdinājusi par septiņiem krāpniecības gadījumiem, kas ir tikpat, cik pērn kopumā.

Raidījums «LNT Ziņas» svētdien vēstīja, ka patlaban Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) policisti šķetina pavisam svaigu kriminālprocesu par Polijā izveidotu finanšu piramīdu, kurā daļa naudas nobēdzināta Latvijā. Kompānija «Recyclix» pārliecinājusi cilvēkus, ka investētā nauda tiks novirzīta atkritumu pārstrādes rūpnīcas būvniecībai un pēc kāda laika no darījuma tiktu saņemtas dividendes. Piramīda nesen sašķobījusies, un tagad policijā piesakās apkrāptie ieguldītāji.

Patlaban tiekot saņemti aptuveni 20 iesniegumu dienā. Daži ieguldījuši tūkstoti, citi mazāk, citi vairāk, saka policijā.

Iesniegumu saturs atklāj, ka ieguldītie līdzekļi tika virzīti uz citu firmu kontiem, tādējādi legalizējot iegūtos finanšu līdzekļus. Un daļa – viens miljons eiro – novirzīti uz firmas «EcoRevolution» kontu.

Kopumā policijas grāmatvedībā ir četri vecāki un jaunāki kriminālprocesi par finanšu piramīdām. Policija uzsver – šīs kompānijas nenodarbojas ar reālu uzņēmējdarbību.

«Tie ir cilvēki, kuri mēģina piesaistīt jaunus cilvēkus, lai pelnītu tieši uz šo piesaisti. Sākotnēji šī nauda tiek izmaksāta, kā vienmēr, un beigās pēdējie klienti neko nesaņem,» skaidroja ENAP priekšnieka vietniece Ilze Sokolova.

Arī FKTK šogad pavasarī pārpludinājuši cietušo zvani par, iespējams, izkrāptu naudu. Sūdzības bijušas par Karību jūras salas valstī reģistrētu valūtas tirdzniecības platformu «Atiora». Tā nav licencēta, netiek uzraudzīta, un tai nav tiesību sniegt ieguldījumu pakalpojumus, tostarp uzturēt atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecības platformu.

«Cilvēks ir pārskaitījis, teiksim, 2000 eiro, viņš savā virtuālajā kontā redz, ka viņš jau ir nopelnījis vēl 1000, tad viņu uzrunā, ka ir ļoti labi rādītāji, lai viņš iegulda vēl, jo tad varēs nopelnīt vēl vairāk. Un rezultātā viņš to izdara, un tad, kad jau peļņa pietiekoši liela, kad viņš būtu gatavs to izņemt, pasaka, ka nevar vai, lai izņemtu, jāveic vēl kaut kādi maksājumi,» stāstīja FKTK Finanšu instrumentu tirgus daļas vadītājs Sandis Anderšmits.

FKTK brīdinājumu saraksts pārsteidz ar skaitu, kādā savairojušies lielās peļņas solītāji. Gada pirmajā pusē jau septiņi paziņojumi – tikpat, cik pērn kopumā. To vidū ir arī Krievijas uzņēmēja Anatolija Junicka nākotnes transporta projekts «SkyWay», kura realizācijai finanšu līdzekļus piesaista «SkyWay Capital». Šī kompānija sola 1000% peļņu. Sarakstē ar «LNT Ziņām» kompānijas pārstāvji atklāj, ka projektam naudu esot uzticējuši jau 300 000 cilvēku no visas pasaules, tostarp Latvijas.

Piedāvājumiem investēt apšaubāmos projektos ir kopīgas vairākas īpašības – tie garantē lielus peļņas procentus, daži rīko seminārus internetā, bet daži – seminārus viesnīcās ar bagātīgi klātiem galdiem. Pēdējos gados finanšu piramīdas kā aizsegu izmanto apgalvojumu, ka cilvēki naudu investēs konkrētos projektos vai lietās. Tomēr FKTK iesaka investēt licencētos produktos, jo to darbības principi krasi atšķiras no krāpniekiem, kuri, piemēram, nenorāda vai norāda minimālu informāciju par riskiem.

Pagaidām policija nav sākusi kriminālprocesus par kādu no šiem komisijas minētajiem darboņiem.

Tāpat policijas pašas redzeslokā nonākusi vēl kāda jauna tendence – tirdzniecība ar investīciju zeltu. Shēma vienkārša un līdzīga finanšu piramīdai: klients internetveikalā nopērk zeltu, ko parasti atstāj glabāšanā. Vienlaikus klientam piedāvā piesaistīt jaunus klientus, par ko saņems bonusus. To, kas ir šī kompānija, policija pagaidām neatklāj.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu