AS «Latvijas kuģniecība» joprojām cer 2018.gadā strādāt ar peļņu, pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.
«Latvijas kuģniecība» cer 2018.gadā strādāt ar peļņu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs uz to ceram vienmēr, un tas attiecas uz jebkuru uzņēmumu. Tomēr šogad liek vilties frakts likmes. Pusgada finanšu datus mēs paziņosim augusta beigās, tādēļ pašlaik es vēl nevaru runāt par konkrētiem skaitļiem. Vienlaikus, neraugoties uz neapmierinošajām frakts likmēm, mēs spējam pildīt savas saistības, kas ir vissvarīgākais,» sacīja Kirkups.
Pēc viņa teiktā, nākotnē situācijai frakts likmju tirgū vajadzētu uzlaboties. «Ņemot vērā to, ko mēs redzam kuģu būves tirgū, nākotnē situācijai vajadzētu uzlaboties. Tas nav vienīgais aspekts, no kura ir atkarīgas likmes. Piemēram, tās būtiski atšķiras no kuģu reisa garuma. Ja ir jāved krava no Ventspils uz Čīli, tad nav daudz kuģu, kuri to spētu, un frakts likmes attiecīgi ir augstas. Ja ir īss reiss no Ventspils uz Sanktpēterburgu, tad pieejami ir daudzi kuģi un likmes ir zemas. Tāpat daudz ir atkarīgs no naftas tirgus un no tā, uz kurieni un no kurienes tiek transportēta nafta. Ietekme ir arī sezonāliem faktoriem. Piemēram, bargu ziemu laikā kuģu kustība ir kavēta un likmes aug. Tas ir visai sarežģīts tirgus, kuru ietekmē daudzi faktori,» klāstīja «Latvijas kuģniecības» vadītājs.
Taujāts, kā uzņēmumu varētu ietekmēt OPEC lēmums ierobežot naftas eksportu, Kirkups atzīmēja, ka «Latvijas kuģniecības» kuģi strādā visā pasaulē. «Mēs neesam saistīti tikai ar OPEC valstīm. Tādēļ es nedomāju, ka tam ir liela ietekme. Jautājums vairāk ir par pieprasījumu, nevis par naftas piedāvājumu. Kuģu pārvadājumu tirgu ietekmē tieši pieprasījums,» skaidroja kompānijas valdes priekšsēdētājs.
Vienlaikus viņš pauda, ka ilgtermiņā visbūtiskāk tirgu mainīs tas, kā tiks aizstāts pieprasījums pēc naftas. «Pēdējo divu gadu laikā mēs esam pieredzējuši dīzeļdzinēju skandālu Eiropā un ASV. Kā tas ietekmēs patērētājus un to lēmumus par pirkumiem? Kā tas ietekmēs tirgus regulējumu? Mēs redzam, ka Parīze, Londona un citas lielās pilsētas maina noteikumus par dīzeļdzinēju automašīnu lietošanu. Mēs redzam elektromobiļu attīstību. Jautājums ir, vai patērētāji pērk elektromobiļus, vai pilsētas un valstis investē tiem nepieciešamās infrastruktūras attīstībā un vai tā ir vērā ņemama alternatīva. Šejienes klimata zonā vēl ir papildu jautājums par ziemu. Jautājums ir arī par iedzīvotāju skaitu, jo protams, ka lēmumus par elektromobiļu infrastruktūras attīstīšanu daudz vieglāk ir pieņemt lielajās Rietumeiropas pilsētās. Līdz ar to es domāju, ka daudz ko noteiks pieprasījums pēc automašīnās izmantojamās degvielas, kā arī investīcijas elektromobiļu infrastruktūras veidošanā,» klāstīja Kirkups.
Kā ziņots, «Latvijas kuģniecības» koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 22,968 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa samazinājās vairākas reizes un bija 180 000 eiro.
«Latvijas kuģniecība» veic kravu pārvadājumus visās pasaules jūrās un okeānos, apmāca un komplektē starptautiskajām konvencijām atbilstošas apkalpes, kā arī piedāvā kuģu tehnisko menedžmentu saviem un citu kuģniecību kuģiem. «Latvijas kuģniecības» akcijas tiek kotētas «Nasdaq Riga» oficiālajā sarakstā.