Lietuvas prokurori sākuši pirmstiesas izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai Lietuvas uzņēmumi nav pārkāpuši sankciju režīmu, ko pret Krieviju noteikusi Eiropas Savienība (ES).
Izmeklēs, vai Lietuvas uzņēmumi nav pārkāpuši ES sankcijas pret Krieviju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lēmums veikt izmeklēšanu pieņemts pēc Ārlietu ministrijas pieprasījuma, kas savukārt tika izteikts, reaģējot uz laikraksta «Verslo žinios» publikāciju, kurā norādīts, ka problēmas ar Krievijai noteikto sankciju ievērošanu ir vairākām Lietuvas kompānijām, kuras attīstījušas savu darbību Krievijas anektētajā Krimā.
Avīzē bija minēts viens no Lietuvas lielākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem «Hanner», Krimā reģistrētā kompānija «Pluošto linija», kas pieder Vītautam Laurutim un Panevēžas uzņēmumam «Pluošto linija», kā arī Raimondam Tumēnam piederošā kompānija «BT Invest».
Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāve Rita Stundiene, izmeklēšana sākta 10.augustā.
Lietuvas Kriminālkodeksā par starptautisko sankciju pārkāpšanu, kas nodarījusi nopietnu kaitējumu Lietuvas interesēm, paredzēts naudassods vai brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.
Pēc Stundienes teiktā, izmeklēšanu par iespējamajiem sankciju pārkāpumiem veiks Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests.
2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu un sāka atbalstīt prokremliskos kaujiniekus Ukrainas austrumdaļā, ES noteica pret Maskavu sankcijas, kas aizliedz importēt ES dalībvalstīs Krimas un Sevastopoles izcelsmes produktus. Turklāt ES dalībvalstu pilsoņiem un kompānijām aizliegts investēt Krimā un Sevastopolē - iegādāties tur nekustamo īpašumu, finansēt Krimā strādājošas kompānijas, sniegt tūrisma pakalpojumus, kā arī piegādāt šim reģionam transporta, telekomunikāciju, enerģētikas un kalnrūpniecības nozares preces un tehnoloģijas.