Ekonomikas ministrijas (EM) un Veselības ministrijas (VM) veiktie pasākumi savas kompetences ietvaros ļāvuši paplašināt fiskālo telpu, savukārt Labklājības ministrijai (LV) vēl jārisina jautājums par autoratlīdzībām un pensijām, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par fiskālās telpas noteikšanu.
EM un VM padarītais paplašina fiskālo telpu; LM vēl jārisina jautājums par autoratlīdzībām un pensijām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru kabinets pagājušajā nedēļā, 22.augustā, uzdeva ministrijām iesniegt priekšlikumus uz šodienas valdības sēdi ar pasākumiem, kas palielinās fiskālo telpu.
No EM tika saņemta informāciju, kurā kā pasākums, kas palielina fiskālo telpu, tiek piedāvāts daļēju valsts atbalsta saistību samazināšanu attiecībā uz koģenerācijas elektrostacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 megavatiem (MW), kā arī pakāpeniski dilstošas valsts budžeta dotācijas nepieciešamību obligātās iepirkumu komponentes (OIK) vajadzībām. Risinājums paredz, ka 2019.gadā no AS «Latvenergo» dividendēm tiktu nodrošinātas vispārējā budžeta vajadzības. Savukārt 2020.gadā no «Latvenergo» dividendēm būs iespējams papildus novirzīt fiskālās telpas palielināšanai 68,3 miljonus eiro.
No VM tika saņemti divi pasākumi par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo medikamentu centralizētu iepirkšanu un par ietaupījumu no Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) medicīnas preču un medikamentu katalogu uzturēšanas. Saskaņā ar plānoto veselības aprūpes sistēmas reformu, lai nodrošinātu efektīvāku onkoloģisko medikamentu iepirkšanu un izlietošanu plānots, ka sākot ar 2018.gada 1.janvāri onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamās parenterāli ievadāmās zāles, kuru iegāde tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, tiks iepirktas centralizēti. Tādejādi plānots ietaupīt uz aptieku uzcenojuma rēķina, iegūstot zemākas cenas.
Atbilstoši jaunā Publisko iepirkumu likuma un pakārtoto Ministru kabineta noteikumu prasībām, VM jānodrošina turpmāka EIS medicīnas preču un medikamentu katalogu uzturēšana, sākot ar 2019.gada februāri. Veicot centralizētu iepirkumu turpmākai katalogu uzturēšanai, ņemot vērā ārstniecības iestāžu prasības, iespējams ietaupījums līdz 10% no kopējās iepirkumu vērtības jeb 486 677 eiro 2019.gadā.
Turpmākos gados, paplašinot EIS pieejamo medikamentu apjomu un dažādību, iespējams turpmāks iegādāto preču apgrozījuma pieaugums, nodrošinot papildus ietaupījumu.
Ņemot vērā minēto Ministru kabineta protokollēmuma projekts paredz pieņemt zināšanai fiskālās telpas apjomu vispārējās valdības budžetā 2018.gadā 81 miljona eiro apmērā, 2019.gadā - 34,1 miljona eiro un 2020.gadā - 231,2 miljona eiro apmērā.
FM norāda, ka vienlaicīgi ar fiskālās telpas apstiprināšanu ir nepieciešams pieņemt citus ar valsts budžeta likumprojektu saistītus lēmumus.
Saeimā pieņemtie grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas tostarp paredz, ka, ja autoratlīdzības saņēmēja ienākumi no autoratlīdzības sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, autoratlīdzības saņēmējam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kā pašnodarbinātajam. Tas nozīmē, ka autoratlīdzības saņēmējam ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskā darbība, jāveic ienākumu un izdevumu uzskaite, kā arī ceturkšņos, kad ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, jāsniedz ziņojums par pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tādejādi ievērojami palielināsies administratīvais slogs autoratlīdzību saņēmējiem.
Lai nodrošinātu, ka autoratlīdzību saņēmēju administratīvais slogs nepalielinātos, tajā pašā laikā saglabājot autoratlīdzību saņēmēju sociālo nodrošinājumu, nepieciešams veikt grozījumus likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», precizējot normas par autoratlīdzības saņēmējiem. LM būs jānodrošina, ka minētajiem grozījumiem nav negatīva fiskālā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
Tāpat Ministru kabineta protokollēmuma projektā LM tiek uzdots veikt grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, pamatojoties uz Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019.gadam, kas paredz izvērtēt iespējas valsts fondēto pensiju regulējuma pārskatīšanai, lai veicinātu ieguldījumus kapitāla tirgū, tai skaitā attiecībā uz pensiju fondu ieguldījumu limitiem, plānu maiņas termiņiem, pārvaldnieku komisijas maksām. Izmaiņas komisijas maksās tiešā veidā ietekmē valsts fondēto pensiju shēmas aktīvu apjomu un dalībnieku nākotnes pensiju apmēru.