RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Darba devēji atbalstītu rosinājumu nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām

LETA 23
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone | Foto: Ieva Čīka/LETA

Darba devēji atbalstītu ierosinājumu darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka LDDK ieskatā ir jārisina un jāsakārto daudzi jautājumi sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes sistēmā. LDDK aicina nopietni izvērtēt Igaunijas modeli, kas paredz, ka risku par pirmajām trīs dienām no slimības perioda sākuma uzņemas darba ņēmējs, bet par periodu no ceturtās līdz astotajai dienai - darba devējs, un tālāk jau līdzekļi tiek atvēlēti no sociālās apdrošināšanas budžeta.

«Latvijā spēkā esošais regulējums nosaka, ka tikai pirmā slimības diena netiek apmaksāta, sākot no 2. līdz 10. dienai izmaksas sedz darba devējs. Atbilstoši statistikai 2016. gadā darba devēji apmaksāja aptuveni 262 000 slimības dienas,» norādīja Meņģelsone, piebilstot, ka Igaunijā šī proporcija ir ievērojami samērīgāka, jo darba devējs sedz tikai piecas slimības dienas, kas atstāj ievērojami mazāku ietekmi uz tautsaimniecību.

Darba devēju ieskatā ir jārod līdzsvarotāks sadalījums starp darba devēja izmaksām un valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu. «Katru mēnesi no katra strādājošā sociālajām iemaksām 3,49% nonāk slimības un maternitātes apdrošināšanai. LDDK atbalsta priekšlikumu, ka darba ņēmējs varētu trīs dienas gadā ņemt slimības dienas bez slimības lapas, jo ne vienmēr ir vērts tik īsa laika posma dēļ noslogot ģimenes ārstu prakses,» sacīja Meņģelsone, piebilstot, ka šajā gadījumā būtu jātiek skaidrībā, cik ilgi pirms tam darba ņēmējam par slimību ir jāinformē darba devējs. Darba devējam ir ļoti svarīgi to uzzināt pēc iespējas agrāk, jo ir jānodrošina aizvietojums vai jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA teica, ka LTRK biedru interesēs ir veseli darbinieki, kuri vēlas strādāt. Tāpat LTRK biedriem ir svarīgi, lai uzņēmēji un valsts nepamatoti netērētu līdzekļus. «Esam saņēmuši signālus no saviem biedriem, ka pastāv aizdomas slimības lapu izmantošanai negodprātīgos nolūkos. Viņi pārsvarā novērojuši, ka problēmas ir ar atsevišķiem ārstiem, kuru slimības lapas parādās biežāk nekā citu,» sacīja Endziņš, pieļaujot, ka situācija varētu mainīties brīdī, kad tiks ieviesta e-veselības sistēma.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien pieņēma zināšanai Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu, kurā rosināts darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir patlaban.

Starp šī priekšlikuma plusiem LM ziņojumā min, ka tas novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī darbinieks rēķināsies, ka nav finansiāli izdevīgi nepamatoti izmantot neapmaksātas trīs darba dienas. Tāpat darba devējiem mazināsies ar slimības lapu apmaksu saistītais slogs un izmaksas par darbaspēku. Mīnusi esot iespējama sabiedrības neapmierinātība, kā arī tas, ka darba devējam jāmeklē darbinieka aizvietotājs. Tāpat, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels. Savukārt tas atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību.

LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) sākot slimības pabalsta izmaksu no 12.dienas, nevis no 11., kā tas ir šobrīd, tiek prognozēts ietaupījums slimības pabalstu izmaksai, proti, 2018.gadā - četru miljonu eiro apmērā, 2019.gadā - 4,5 miljonu eiro, bet 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmēra.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) gan negatīvi vērtē paša vadītās ministrijas izstrādātos priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai, jo šo problēmu labāk risinātu e-veselības ieviešana, šodien žurnālistiem sacīja Reirs. Viņš norādīja, ka informatīvais ziņojums tapa, ņemot vērā pagājušajā nedēļā valdībā doto uzdevumu LM sagatavot priekšlikumus izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā, tomēr viņš informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus vērtē negatīvi.

Arī valdības koalīcijas partneri LM ierosinājumu neatbalsta.

Jānis Reirs
23 Komentāri