Klaipēdas tiesa septembra sākumā turpinās skatīt lietu, kurā uzņēmuma «Latvijas Tilti» bijušais vadītājs Genādijs Kamkalovs apsūdzēts par kukuļdošanu Klaipēdas ostas amatpersonai. Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» noskaidroja, ka apsūdzībā kā kukulis minēts dārgs Šveices rokaspulkstenis, kā arī konjaka kastē ielikti 5000 eiro skaidrā naudā.
Tikmēr Latvijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) turpina izmeklēt Salu tilta remontu, ko veica «Latvijas Tiltu» mātes holdingā «LNK Group» ietilpstošas firmas. Lietā šobrīd iesaistītas vismaz 13 personas, un kriminālprocesā tiek vērtēti gan iespējama kukuļošana un amata noziegumi, gan krāpšana un dokumentu viltošana.
Pagājušā gada jūnijā KNAB paziņoja par diviem kriminālprocesiem, kas uzsākti sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem un ir saistīti ar vienu no Latvijas vadošajiem būvniecības uzņēmumiem. Procesi bija saistīti ar holdinga «LNK Group» uzņēmumiem «Latvijas Tilti» un «LNK Industries» un kukuļošanu Klaipēdas ostā un Rīgas domes Satiksmes departamentā. KNAB un Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests (STT) saskaņotā operācijā veica vairāk nekā 20 kratīšanas, izņēma datortehniku, telefonus, vairākus simtus tūkstošu eiro skaidrā naudā un aizturēja vairākas personas.
Lietuvā tika aizturēti akciju sabiedrības «Latvijas Tilti» valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs un Klaipēdas ostas pārvaldes infrastruktūras direktors Gedimins Zumars. Savukārt Latvijā aizturēja Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītāju Uģi Brožu. Un, kā kļuva zināms no uzņēmuma paša preses konferences, arī «LNK» holdinga pārstāvjus. To toreiz apstiprināja AS «LNK Industries» valdes loceklis Davids Lipkins: «Kamkalova kungs ir atstādināts uz laiku no amata, lai veiktu kompleksu apstākļu noskaidrošanu. Attiecībā uz «LNK Industries», mums ir informācija, ka vakar tika aizturēti četri «LNK Industries» darbinieki. Mūsu rīcībā nav informācijas par aizturēšanas iemesliem, un mēs aktīvi sadarbojamies ar Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm.»
Aizturēšanas Latvijā bija saistītas ar palīgdarbiem Salu tilta renovācijā, kuru izpilde par pusotru miljonu eiro bija uzticēta "LNK" holdinga uzņēmumam Pirms diviem gadiem Rīgas domes Satiksmes departaments izsludināja iepirkumu "Būvdarbi Salu tilta kompleksā". To laikā, bija, piemēram, jānomaina bruģis, segums, jāizbūvē ratiņu nobrauktuves Zaķusalā. Pieteicās pieci pretendenti. Uzvarēja AS "LNK Industries", jo tā piedāvāja īsāko termiņu – 14 dienas. Vai darbi patiešām pabeigti tādā termiņā, uzzināt neizdodas. RD Satiksmes departaments uz "de facto" īsziņu ar šādu jautājumu atbild: "Visi dokumenti ir izņemti un atrodas KNAB, šobrīd mūsu rīcībā nav informācijas, ka termiņi būtu citi.""
Jautājums par darbu izpildes termiņu ir būtisks, jo tas un piedāvātā cena bija vienlīdz svarīgi kritēriji konkursa uzvarētāja izvēlē. Piemēram, SIA «Rīgas tilti» piedāvāja darbus paveikt par 300 tūkstošiem eiro lētāk, taču 25 dienu laikā. Pēc tam, kad vairāki «LNK Industries» konkurenti vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā, Satiksmes departaments skaidroja, ka būvdarbu pabeigšana pēc iespējas ātrāk esot īpaši svarīga, jo no tā esot atkarīga iespēja saņemt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Departamentam arī neesot bijis pamata neticēt, ka «LNK» darbus spēs paveikt solītajā termiņā.
Neviens no LNK grupas vadības laiku intervijai nedēļas laikā neatrada. Rakstiskā atbildē par Salu tiltu uzņēmumā apgalvo, ka "iepirkumā paredzētie darbi tika veikti strikti saskaņā ar iepirkuma dokumentācijas un normatīvo aktu prasībām». Tāpat «LNK Group» Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns paziņo: «Pēc operatīvo darbību veikšanas uzņēmuma telpās, cik mums ir zināms, pret uzņēmumu šobrīd netiek izvirzītas nekādas pretenzijas. Darbinieki pēc paskaidrojumu sniegšanas tika atbrīvoti un šobrīd turpina darbu uzņēmumā. (...) Operatīvo darbību laikā izņemtie materiāli un naudas līdzekļi tika atdoti.»
LNK pārstāvis arī norāda, ka jautājums par to, cik darbinieki tiek turēti aizdomās kriminālprocesā, ir uzdodams KNAB.
KNAB, neminot konkrētas personas un to amatus, «de facto» atklāja, ka šobrīd kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu iepirkumu, ir septiņi aizdomās turētie un vēl sešas personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess. Iespaidīgs ir arī Krimināllikuma pantu uzskaitījums šai procesā:
krāpšana lielā apmērā un tās atbalstīšana (KL 177.panta 3.daļa)
grāmatvedības dokumentu viltošana, (KL 217.panta 1.daļa)
nepatiesu ziņu norādīšana deklarācijā (KL 219.panta 2.daļa)
dokumentu viltošana (KL 275.panta 1.daļa)
dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, izraisot smagas sekas (KL 318.panta 3.daļa)
kukuļdošana un tās atbalstīšana (KL 323.panta 1.daļa)
uzkūdīšana uz dienesta viltojumu (KL 327.panta 1.daļa)
starpniecība kukuļošanā, ko izdarījusi valsts amatpersona (KL 322.panta 2.daļa)
Ievērojot izmeklēšanas intereses, plašāku informāciju KNAB nesniedz. Tikmēr Lietuvā sāktais process jau vasarā nonāca tiesā. Septembrī ir paredzētas vēl četras sēdes. Saskaņā ar apsūdzību, bijušais «Latvijas Tiltu» valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs Klaipēdas ostas pārstāvim Ģediminam Zumaram uzdāvinājis nedaudz vairāk kā 5 tūkstošus eiro vērtu «Ulysse Nardin» markas Šveices rokaspulksteni. Savukārt dažus mēnešus vēlāk Kamkalovs Zumaram nodevis konjaka pudeles kasti, kurā bija pieci tūkstoši eiro skaidrā naudā. Tai pašā dienā abi arī aizturēti.
Pierādīt to, ka Zumars būtu nodrošinājis «Latvijas Tiltu» uzvaru konkrētos Klaipēdas ostas iepirkumos, izmeklētājiem neizdevās. Tomēr apsūdzību uzturošā prokurora ieskatā kukuļi doti, lai «Latvijas Tiltiem» būtu vieglāk strādāt Klaipēdā. Apsūdzību uztur Klaipēdas apgabala prokuratūras Organizētās noziedzības un korupcijas izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivars Velutis, kurš «de facto» skaidro: «Būvdarbi ostā ir ļoti sarežģīts projekts gan no inženiertehniskā, gan organizatoriskā, gan no visiem citiem aspektiem. Tāpēc «Latvijas Tilti» bija ļoti ieinteresēti uzturēt ļoti ciešu, un teiksim tā, atvērtu kontaktu ar Klaipēdas ostas direkcijas pārstāvi. Un dažos gadījumos šī vēlme uzturēt ciešu kontaktu – apdāvināšana un tā tālāk – pārvērtās noziegumā. Lūk, kur ir problēma.»
«LNK» holdings no Kamkalova norobežojās visai ātri – viņš zaudēja amatu valdē un holdinga galva Aleksandrs Milovs intervijās solīja iekšējo auditu «Latvijas Tiltos». Tagad LNK preses pārstāvis Leiškalns atzīst: «Veicām auditu, lai noteiktu iespējamās nepilnības uzņēmuma darba organizācijā. Jāpiebilst, ka nekādas būtiskas nepilnības šo pārbaužu rezultātā nav konstatētas, taču balstoties uz tām, pilnveidojām iekšējās informācijas un dokumentu aprites procedūras.»
To, ka «LNK» nezināja vispār neko par Kamkalova darbībām, gan liek apšaubīt tas, ka viņš regulāri sazvanījās ar holdinga patriarha dēlu Vadimu Milovu, kurš ir arī «LNK» padomes priekšsēdētāja vietnieks. Tomēr abi runājuši visai sazvērnieciski, atklāj prokurors Velutis: «Neviens no viņiem telefonsarunā neteica: «Viss ir OK, es iedevu kukuli, viņš to paņēma un apsolīja izdarīt to un šo!» Šādu sarunu nebija. Taču tiklīdz notika kāda aktivitāte, piemēram, Kamkalova kungs satika Zumara kungu un parunāja ar viņu, uzreiz pēc tam viņš par to atskaitījās Milova kungam. Protams, šīs sarunas notika konspiratīvā tonī: «viss rit gludi», «viss būs labi», «garantijas ir dotas» un tā tālāk.»
Prokurors gan ir apņēmies tiesā pierādīt, ka Kamkalovs nav darbojies paša labuma, bet gan kompānijas dēļ. Par to varētu liecināt arī tas, ka 5175 eiro par Šveices pulksteni, kuru Kamkalovs it kā pasniedzis Zumaram kā privātu dāvanu, kādā Rīgas veikalā samaksāja «Latvijas Tilti». «Mums ir visi nepieciešamie dokumenti, kas var apstiprināt, kad, kādam nolūkam un kā šis «Ulysse Nardin» pulkstenis tika nopirkts. Par šo pulksteni tika samaksāts no «Latvijas Tiltu» konta. Tā nebija privāta lieta, ko Kamkalova kungs varēja nopirkt par savu naudu. Nē, tas tika nopirkts par «Latvijas Tiltu» naudu un tika uzskaitīts «Latvijas Tiltu» grāmatvedībā,» stāsta prokurors Velutis.
«LNK» pārstāvis Leiškalns uz jautājumu, kādam nolūkam «Latvijas Tilti» pirka «Ulysse Nardin»pulksteni, reaģēja asi: «Jautājumā ietvertais apgalvojums par faktiem neatbilst lietas patiesajiem apstākļiem. Ar patieso apstākļu noskaidrošanu šobrīd nodarbojas Lietuvas tiesa. Līdz tiesvedības pabeigšanai detalizētāki komentāri par lietas apstākļiem netiks sniegti.»
Lai gan Lietuvas likumi paredz iespēju vērsties arī pret juridiskām personām, prokurors izvēlējies to nedarīt, jo, viņaprāt, nav savākti pietiekami droši pierādījumi, kas apliecinātu «Latvijas Tiltu» kā kompānijas tiešu interesi kukuļošanā. Prokurors arī neplāno uz tiesu aicināt lieciniekus no Latvijas, arī Vadimu Milovu ne, jo tā būtu laika tērēšana. Pirmās instances spriedumu prokurors Velutis cer sagaidīt jau šoruden.