Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā pusgadā bija 17 miljonu eiro apmērā, kas ir 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp kārtējo maksājumu konta deficīts šogad otrajā ceturksnī bija 203,7 miljoni eiro, kas ir 3% no IKP.
Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» centrālās bankas ekonomiste Linda Vecgaile atzīmē, ka situācijas uzlabošanās ekonomikā, kas sāka uzņemt tempu pērnā gada beigās gan Latvijā, gan Latvijai būtiskākajās partnervalstīs un pasaulē kopumā, veicinājusi Latvijas eksporta un importa strauju pieaugumu.
Pēc viņas minētā - lai gan eksports turpina uzrādīt noturīgu izaugsmi, importam pieaugot straujāk, kārtējo maksājumu kontā otrajā ceturksnī veidojās deficīts. Deficīta veidošanos noteica arī mazākas Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības fondu plūsmas, jo liela daļa no šogad kopumā sagaidāmajām ieplūdēm tika saņemtas jau pirmajā ceturksnī.
«Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales atspoguļo starptautiskās ekonomikas, globālo cenu un investīciju atjaunošanos. Tas noteicis Latvijas preču un pakalpojumu gan eksporta, gan importa pieaugumu. Otrajā ceturksnī preču eksports pieauga par 7%. Pārdotākās Latvijas preces ārvalstīs bija pārtikas rūpniecības ražojumi, parastie metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un dažādi mehānismi. Savukārt preču imports pieauga par 12,6%, un tas galvenokārt atspoguļo dažādu sastāvdaļu iepirkumu, kas Latvijā tiek izmantotas preču ražošanā,» klāsta Vecgaile.
Viņa arī informē, ka pakalpojumu eksports otrajā ceturksnī pieauga par 4,7%. To visbūtiskāk ietekmēja būvniecības un transporta, īpaši, gaisa, auto un jūras transporta pakalpojumu eksporta pozitīvais devums. Pozitīvu pieauguma tempu turpināja veicināt arī datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi.
Tāpat Vecgaile atzīmē, ka 2017.gada otrajā ceturksnī pēc ilgāka perioda ārvalstu viesu tēriņu pieaugums Latvijā kļuvis pozitīvs (0,4%). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šajā periodā būtiski palielinājies kopējais Latvijā iebraukušo viesu skaits (par 14,5%) un pavadīto nakšu skaits (par 13,9%). Lielāko viesu skaita pieaugumu veidoja ceļotāji no Krievijas (apkalpoto viesu skaits no Krievijas audzis par 19,3%), Somijas, Kanādas un Lietuvas.
Savukārt pakalpojumu imports otrajā ceturksnī pieauga par 9%. Pieaugumā būtiskāko devumu veidoja transporta (īpaši, jūras, auto un gaisa transports) un finanšu, kā arī būvniecības pakalpojumi.
Šogad otrajā ceturksnī kopējie ES fondi Latvijas maksājumu bilancē ieplūda 185,9 miljonu eiro apmērā, bet pirmajā pusgadā kopā veidoja 469,2 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no šogad kopumā gaidāmajām ES fondu ieplūdēm.
Vecgaile arī informē - dati par pārrobežu finanšu plūsmām 2017.gada otrajā ceturksnī rāda, ka aktīvi ārvalstīs palielinājās nedaudz vairāk kā starptautiskās saistības (attiecīgi par 667,4 miljoniem eiro un 590,9 miljoniem eiro). Sabiedriskajā sektorā ārvalstu aktīvi pieauga vairāk nekā saistības. «Maijā un jūnijā Valsts kase emitēja eiroobligācijas starptautiskajos finanšu tirgos, kas atspoguļojās valdības portfeļieguldījumu saistību pieaugumā. Tomēr, valdībai palielinot līdzekļu izvietošanu īstermiņa noguldījumos ārvalstu bankās, tajā skaitā ārvalstīs aizņemtos līdzekļus un Latvijas Bankai turpinot piedalīties monetārās politikas operācijās, aktīvu pieaugums ārvalstīs pārsniedza starptautiskās saistības,» viņa atzīmē.
Tāpat viņa vēsta, ka privātajā sektorā saistības pieauga vairāk nekā aktīvi ārvalstīs, ko noteica ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes un vienas kredītiestādes piesaistītais finansējums. Kredītiestāžu sektorā bija vērojamas neto ieplūdes. Lai gan joprojām turpinās ārvalstu klientu noguldījumu kritums Latvijas kredītiestādēs, saistības palielināja vienas mātesbankas piesaistītais finansējums meitasbankai centralizētās likviditātes pārvaldības ietvaros.
«Kredītiestāžu aktīvi nedaudz samazinājās, lai gan palielinājās kredītiestāžu noguldījumi ārvalstīs, bet portfeļieguldījumi ārvalstīs turpināja samazināties, kas atspoguļo minēto ārvalstu klientu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājumu. Otrajā ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas ieplūda 160,4 miljonu eiro vērtībā, tādējādi pusgada laikā kopā sasniedzot 316,7 miljonus eiro, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz to ieplūdes pērnajā gadā kopumā. Visvairāk investīcijas ieplūda tirdzniecības, nekustamo īpašumu, būvniecības un finanšu jomās. Lielākās ārvalstu tiešo investīciju plūsmas bija no Lietuvas, Krievijas, un Luksemburgas,» norāda Vecgaile.
Viņa arī atzīmē, ka, publicējot 2017.gada otrā ceturkšņa datus, ir veikta arī datu revīzija par 2014., 2015., 2016. gadu un 2017.gada pirmo ceturksni.
