Arī šogad budžeta izstrādē domstarpības starp valdību un pašvaldībām par IIN ieņēmumiem

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Arī šogad nākamā gada budžeta izstrādē ir domstarpības starp valdību un pašvaldības par iedzīvotāju ienākuma nodokļu (IIN) ieņēmumiem.

Nākamnedēļ, 2.oktobrī, plānota Ministru kabineta paplašinātās komitejas sēde, kurā paredzēts skatīt valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projektu.

Puses plāno kopumā atbalstīt prognozētos pašvaldību nodokļu, nenodokļu ieņēmumus un ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, kas tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos 2018.gadā, 386,98 miljonu eiro apmērā. Attiecīgā summa neietver IIN ieņēmumus.

Protokolā plānots pievienot LPS viedokli - lai nodrošinātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību budžetu plānošanā un nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju nodrošināšanai un saistību izpildei vidējā termiņā un ilgtermiņā, noteikt, ka pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nav mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem. Iztrūkstošos līdzekļus pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu proporcijas saglabāšanai valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos nodrošināt, primāri pārdalot iedzīvotāju IIN proporciju.

LPS plānotā pozīcija paredz pašvaldībām garantēt valsts budžeta likumā noteikto IIN ieņēmumu prognozi 100% apmērā.

Savukārt plānotajā Ministru kabineta viedoklī paredzēts noteikt kopējo IIN prognozi 2018.gadam 1,729 miljardu eiro apmērā un IIN prognozes sadalījumu pašvaldību un valsts budžetā noteikt attiecīgi 80% un 20% apmērā. Ieņēmumus pašvaldību budžetos no IIN 2018.gadā prognozēt 1,383 miljardu eiro apmērā.

Tāpat valdības plānotais viedoklis paredz valsts budžeta dotāciju kompensācijai pašvaldībām 2018.gadā 12,61 miljona eiro apmērā, lai pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar kompensācijas apmēru sasniegtu 19,5% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai.

Atbilstoši valdības viedoklim protokola projektā, paredzot pašvaldību nodokļu ieņēmumu proporciju 19,5% pret kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, pašvaldībām tiek garantēti IIN ieņēmumi 100% apmērā no plānotā ar nosacījumu, ka tiek noteikts IIN prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem šādā apmērā: pirmajā ceturksnī - 22%, otrajā ceturksnī - 24%, trešajā ceturksnī - 26%, ceturtajā ceturksnī - 28%.

Saskaņā ar paredzēto valdības pozīciju Finanšu ministrija līdz nākamā mēneša 10.datumam izvērtē faktisko IIN ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši minētajam procentuālajam sadalījumam. Gadījumā, ja tiek konstatēta IIN ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), ar finanšu ministra atļauju to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās IIN daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze pārpildās, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un atdot to valsts budžetam.

Attiecībā uz valsts budžeta transfertiem pašvaldībām valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolā plānots kopumā atbalstīt piedāvāto valsts budžeta finansējuma sadalījumu caur nozaru ministrijām pašvaldību budžetiem.

Savukārt attiecībā uz pašvaldību aizņēmumiem, galvojumiem un ilgtermiņa saistībām puses plāno vienoties saglabāt nosacījumu, ka netiek noteikti mērķi pašvaldību galvojumiem savu kapitālsabiedrību aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai, kā arī saglabāt noteiktos izņēmuma gadījumus, kādos pašvaldībām ir tiesības uzņemties citas ilgtermiņa saistības.

Vienlaikus protokola projektā pieteikts LPS viedoklis: 2018.gadā bez pašvaldības līdzfinansējuma saglabāt 2017.gadā noteiktos aizņēmuma mērķus, kuru realizācijai nav nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums, kā arī nodrošināt, ka pārējo mērķu realizācijai pašvaldībām ir iespēja aizņemties, ja pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 20% apmērā, tostarp ceļu un to kompleksa investīciju projektie, kultūras iestāžu investīciju projektiem.

Ministru kabineta viedoklis šajā jautājumā paredz nodrošināt fiskāli atbildīgu pašvaldību aizņēmumu saistību politiku un garantēt aizņēmumu resursu operatīvu pieejamību ik vienai pašvaldībai pie ikgadējā pieļaujamā aizņēmumu saistību palielinājuma 118 miljonu eiro apmērā. Savukārt, ja netiek panākta vienošanās ar LPS par fiskāli atbildīgiem pašvaldību aizņēmumu nosacījumiem 2018.gadam, saglabāt 2017.gadam noteiktos aizņēmuma mērķus un nosacījumus.

Attiecībā uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanu puses plāno vienoties, ka nodokļu reformas ietekmes uz pašvaldību budžetiem kompensēšanai ir izstrādāts īpašs mehānisms, paredzot piešķirt pašvaldībām speciālu dotāciju, lai saglabātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību budžetos to funkciju īstenošanai un uzņemto saistību izpildei. Speciālā dotācija tiks integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem.

Vienlaikus plānots vienoties, ka atbilstoši Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumam visas pašvaldības tiek novērtētas pēc vienotiem principiem. Saskaņā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu kopējie pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi 2018.gadā pieaugs par 5,4%, salīdzinot ar 2017.gada kopējiem pašvaldību izlīdzinātiem ieņēmumiem. Līdz ar to pašvaldībām to funkciju īstenošanai un uzņemto saistību izpildei tiks nodrošināts ieņēmumu pieaugums.

Tāpat valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolā paredzēts iekļaut sadaļu par vidēja termiņa budžetu. Puses plāno vienoties vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā noteikt pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumu proporciju pret kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.

LPS plāno pievienot viedokli - lai nodrošinātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību budžetu plānošanā un nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju nodrošināšanai un saistību izpildei vidējā termiņā un ilgtermiņā, noteikt, ka pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nav mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem. Iztrūkstošos līdzekļus pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu proporcijas saglabāšanai valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos nodrošināt, primāri IIN ieņēmumu proporciju.

LPS viedoklis arī ietverts, ka pašvaldībām garantē valsts budžeta likumā noteikto IIN ieņēmumu prognozi 100% apmērā.

Savukārt plānots Ministru kabineta viedoklī piedāvāts noteikt, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar valsts budžeta kompensācijas apmēru ir 19,5% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai. IIN ieņēmumu prognozes garantijas tiek noteiktas gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā.

Attiecībā uz pašvaldību aizņēmumiem vidējā termiņā puses plāno vienoties, ka, sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, Finanšu ministrija sadarbībā ar LPS savienību fiskāli atbildīgi izvērtē iespējamo pašvaldību aizņēmumu kopējo limitu un nosaka pašvaldībām optimālākos nosacījumus aizņēmumu saņemšanai, kā arī izvērtē iespējas paplašināt pašvaldību tiesības uzņemties ilgtermiņa saistības, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības.

Ikgadējo Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu pievieno valsts budžeta likumprojektu paketei. Strīdus ābols starp valdību un pašvaldībām ilgstoši bijusi IIN sadales proporcija.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu