Aptauja: Latvijā 20% vecāku ar bērniem nerunā par naudas lietām

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijā 20% vecāku ar bērniem nerunā par naudas lietām, pavēstīja «Swedbank» Finanšu institūtā, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem.

Aptaujā secināts, ka Latvijā 22% bērnu vecumā no pieciem līdz 23 gadiem ir bijusi detalizēta saruna ar vecākiem par naudas lietām, 20% bērnu šādu sarunu tā arī nepiedzīvo, jo vecāki ir pārliecināti, ka viņu bērni finanšu ikdienas prasmes apgūs paši, bet 54% respondentu atzinuši, ka ģimenē pārrunājuši vien personīgo finanšu plānošanas pamatprincipus, niansēs neiedziļinoties.

Institūtā norādīja - lai gan Latvijas sabiedrībā kopumā finanšu pratība uzlabojas, aptaujas rezultāti norāda uz satraucošām tendencēm ģimenēs - vecāki savas zināšanas nenodod tālāk bērniem. Tas rada bažas par nākamo paaudžu spēju pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus un prasmi rīkoties ar naudu. Vecāku ieguldījums bērnu izpratnes veidošanā par naudas vērtību un rīcības likumsakarībām ir kritiski svarīgs jau agrīnā vecumā, līdz ar pirmās kabatas naudas piešķiršanu. Svarīgi, ka vecāki bērnam izskaidro ar naudas pelnīšanu, tērēšanu un krāšanu saistītos aspektus un ir līdzās ar draudzīgu padomu arī brīžos, kad pieļautas kļūdas.

«Globalizācijas un tehnoloģiju attīstības rezultātā finanšu pakalpojumi ir kļuvuši daudz pieejamāki un arīdzan daudzpusīgāki. Papildu dažādām priekšrocībām, klātesoši ir arī riski un jauni spēles noteikumi. Tādējādi prasmēm šos finanšu pakalpojumus pārzināt un atbilstoši izmantot ir izšķiroša nozīme pārdomātu lēmumu pieņemšanā. Piemēram, jau šobrīd redzam, ka aizvien vairāk vecāku saviem bērniem tēriņu naudu izvēlas dot ne vien skaidrā naudā, bet arī kā pārskaitījumu uz bērna maksājumu karti. Tātad pieaugušajiem ir iespēja jau salīdzinoši agrā posmā iepazīstināt bērnus ar tādiem finanšu pakalpojumiem kā norēķinu konts, maksājumu karte, bankas mobilā aplikācija un bezkontakta norēķini. Nereti vecāki atzīst, ka apzināti izvairās no šāda veida sarunām ar bērniem, jo bažījas, ka uz visiem jautājumiem var nebūt atbildes, un viņi paši savulaik pieļāvuši kļūdas. Tomēr nevajadzētu baidīties bērniem atklāt kļūdas, bet gan gluži pretēji – izmantot kā reālu piemēru, norādot uz darbību sekām. Vecākiem jārēķinās ar savu bērnu interesi par jaunākajām tehnoloģijām un arī piedāvājumiem finanšu sfērā. Turklāt vecākiem pašiem jābūt zinošiem un gataviem sniegt nepieciešamo palīdzību. «Strausa metode» šajā gadījumā nav risinājums, jo, kā zināms, finanšu prasmes vispirms bērni apgūst tieši ģimenē, un paļaušanās uz skolu vai citiem informācijas avotiem vien ir riskanta,» sacīja «Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Viņa arī informēja, ka atbilstoši aptaujas datiem vecāki bērnu tēriņus pēc kabatas naudas piešķiršanas visbiežāk pārrauga tikai agrīnā vecumā - vien piecu līdz sešu gadu vecumā naudas izlietojums no vecāku puses tiek kontrolēts pilnībā, kamēr vēlāk - no 10 līdz 15 gadu vecumā - naudas izlietojumu vecāki ar bērniem pārrunā tikai periodiski, bet, bērnam sasniedzot 16 gadu vecumu, vecāku uzticība pieaug un tēriņus kontrolē vien retais.

Institūtā atzīmē - lai gan pēc 16 gadu sasniegšanas vairums vecāku pilnībā uzticas pusaudžu izvēlēm, tomēr šāds lēmums varētu būt pārsteidzīgs, jo vecāku finanšu plānošanas padoms šajā vecumā joprojām ir būtisks. Laikam ejot, mainās gan bērnu vajadzības, gan tēriņi, ko apstiprina arī aptaujas dati - pusaudžu vecumā mainās jauniešu ikdienas tēriņu struktūra, kad aktuāla kļūst naudas tērēšana izklaidēm un apģērbam (attiecīgi norāda 37% un 34% jauniešu vecumā no 16 līdz 19 gadiem). «Līdzīgi kā pirms lielāka pirkuma veikšanas vai pat aizņēmuma pieprasīšanas, ir svarīgi pārskatīt savu finansiālo situāciju, tā arī augot bērnam, ir lietderīgi pārrunāt jaunos apstākļus. Piemēram, vidusskolas vecumā būtu jāpārrunā ar atvasi, kāds varētu izskatīties studiju laiks un ar kādiem finanšu plānošanas aspektiem būs jārēķinās – dzīvesvietas izdevumi, ikdienas tēriņi, mācību maksa, izklaide, apģērbs, u.c.,» sacīja Kropa.

Viņa arī norādīja, ka, runājot par tēriņiem, ne mazāk svarīgi ir motivēt bērnu veidot uzkrājumus. Pēc pētījuma datiem, bērni dažādos vecumos ir gana naski krājēji - 76% aptaujāto vecāku atzīst, ka viņu bērni krāj naudu kādam noteiktam mērķim. Bērnam pieaugot, paradums neiztērēt visu naudu uzreiz un daļu atlikt nebaltām dienām vai kārotā pirkuma veikšanai, būs ļoti laba vecāku sniegtā ceļamaize. Zināšanas par uzkrājumu veidošanas nozīmīgumu, attiecīgās rīcības sekām un atbildīgu finanšu plānošanu kā vecākiem, tā arī viņu bērniem varētu ļaut izvairīties no dažādiem kārdinājumiem, piemēram, vieglas un ātras aizdevuma noformēšanas vienas īsziņas attālumā.

Aptauja veikta 2017.gada jūnijā, sadarbībā ar «Spinter tyrimai», aptaujājot 1005 vecākus katrā no Baltijas valstīm.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu