Latvijai draud € 2 miljonu sankcijas, jo nav noslēgts līgums par degvielas rezervju glabāšanu krīzes situācijai

Latvijai, gluži tāpat kā citām Eiropas valstīm, ir jāglabā degviela nebaltai dienai trešdaļa no gadā izmantotā, kas ir aptuveni 330 000 tonnu.

Februārī Ekonomikas ministrija izsludināja konkursu jaunam līgumam, kam būtu jāstājas spēkā 1.jūlijā. Iepriekš par degvielas glabāšanu rūpējās igauņu uzņēmums, talāk to uzticot Šveices Gunvor SA. Šoreiz Gunvor pats bija pieteicies konkursā un startēja sekmīgi. Glabās trešdaļu apjoma jeb 120 000 tonnas.

Gunvor 1997.gadā nodibināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks Genādijs Timčenko un norvēģu uzņēmējs Torbjorns Tornkvists. Kompānija specializējas Krievijas naftas produktu pārdošanā rietumiem. Gadā nopelna 1,2 miljardi dolāru. Pēc Krimas aneksijas 2014.gadā ASV valsts kase pret Timčenko noteica sankcijas.

Dienu pirms tam Timčenko Gunvor akcijas pārdeva Tornkvistam. Vai darījums ir bijis patiess, pierādījumu nav, toties tādā veidā no sankcijām tika paglābta kompānija Gunvor.

ASV valsts kase paziņojusi, ka kompānijas Gunvor patiesais labuma guvējs ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Uz to, ka Latvija savas stratēģiskās rezerves glabā kompānijā, kas saistīta ar Krievijas prezidentu, pavasarī amatpersonu uzmanību vērsa ASV vēstniecība un ministrs solīja rūpīgi no šādas situācijas uzmanīties.

Tagad konkursa komisijas vadītājs taisnojas, ka Gunvor bijis jāņem, jo tas atbildis konkursa nolikumam un piedāvājis labu cenu. Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile uzskata ka ministrijai bija tiesības konkursa nolikumā iekļaut prasību pēc industriālā drošības sertifikāta. Tāds, ierobežojums, iespējams, Gunvor liegtu piedalīties. Lai šādu prasību iekļautu, bija nepieciešams Satversmes Aizsardzības biroja akcepts. Ministrija to neprasīja.

Konkursā par degvielas glabāšanu pieteicās 13 pretendenti. Ministrija par uzvarētājiem pasludināja 11, aiz strīpas atstājot koncernu Vitol, kas visas degvielas rezerves bija gatavs izvietot Ventspilī, bet piedāvāja dārgāko cenu. Vitol lēmumu pārsūdzēja, atrada sīkas nepilnības citu pretendentu pieteikumos, ilgi sarakstījās ar Ekonomijas ministriju. Iesaistīja Iepirkumu uzraudzības biroju, un tas akceptēja Vitol iebildumus par cita pretendenta SIA Orlean Latvija piedāvājumu.

Tagad Ekonomikas ministrija plāno izpildīt Iepirkuma biroja prasību neslēgt līgumu ar Orlean Latvija. Taču, tad netiek nodrošināts glabātās degvielas apjoms 330 tonnas, tādēļ vienošoties arī ar Vitol. Ierēdņi cer, ka Orlean konkursa rezultātus neapstrīdēs.

Ekonomikas ministijai ir divi notikumu attīstības scenrāriji – optimistiskais un pesimistiskais. Optimistiskajā firma Orlean nepārsūdz iepirkumu komisijas lēmumu un degvielas glabāšanas līgumu tad varētu slēgt kaut kad pirms Ziemassvētkiem. Pesimistiskajā ir gara tiesvedība un degvielu varētu sākt glabāt kaut kad nākamgad.

Uzņēmumā Orlean Latvija «Nekā personīga» teica, ka gaidīs Ekonomikas ministrijas oficiālu lēmumu un tikai tad domās, vai lēmumu pārsūdzēt. Tomēr, pat, ja nekādas krīzes Latviju nepiemeklēs, var rasties cita problēma. Par Eiropas direktīvas nepildīšanu valstij draud sods. 320 000 plus 20 000 eiro dienā par katru nokavēto dienu, kad Latvija rezerves neglabā. Kopš līguma beigām pagājušas 95 dienas. Tātad uz šo brīdi 2 200 000 eiro. Ja valsts nepārliecinās Eiropu, ka ir bijuši objektīvi apstākļi, lai uzglabāšana kavētos. Ministrija uzskata, ka tādi ir firmu pārsūdzības un iepirkuma biroja aizliegums slēgt līgumu. IUB iebilst, ka ministrija jau sen varēja publisko konkursu izbeigt un problēmu risināt stratēģisko preču iepirkuma konkursa kārtībā.