Pagājušajā gadā Latvijā straujākā izaugsme bija rūpniecības nozarē, kuras apgrozījums salīdzinājumā ar 2015.gadu pieaudzis par 66%, liecina «Firmas.lv» un aģentūras LETA veidotā jaunākā «Latvijas Biznesa gada pārskata» dati. Pētījumā secināts, ka izaugsmi rūpniecībā veicinājusi tirgus paplašināšanās un eksporta izaicinājumu atrisināšana.
Tāpat straujš apgrozījuma pieaugums pērn bija medicīnas un informācijas tehnoloģiju (IT) nozarēs, kas liecina par Latvijas uzņēmumu spēju un potenciālu attīstīt augsti tehnoloģiskas jomas Eiropas un pasaules līmenī.
Tikmēr būtisks apgrozījuma kritums 2016.gadā bija būvniecības un enerģētikas nozarēs - attiecīgi par 15% un 14%. Būvniecībā pērn bija arī lielākais peļņas kritums - par 35%.
Vienlaikus straujākais peļņas pieaugums pērn bija nekustamā īpašuma (+46%), pārtikas ražošanas (+39%) un finanšu pakalpojumu (+26%) nozarēs.
Atbilstoši pētījuma datiem situācija būtiski atšķiras dažādos Latvijas reģionos, tostarp Kurzemē 2016.gadā uzņēmumu apgrozījums samazinājies par 9%, bet peļņa - par 25%, kamēr Zemgalē uzņēmumu apgrozījums pieaudzis par 5%.
Tāpat dati liecina, ka kopējā uzņēmumu peļņa pērn Latvijā pieaugusi, lai gan starp reģioniem peļņas kāpums (par 8,7%) bijis tikai Pierīgas uzņēmumiem, kamēr pārējos reģionos peļņas apmērs samazinājies.
Apkopotie dati arī atklāj, ka 2016.gadā algu apmērs turpināja augt straujāk par jebkuru citu uzņēmējdarbības rādītāju. Pētījuma autori atzīmē, ka šis fakts ir labvēlīgs visiem Latvijā strādājošajiem, tomēr tas rada arvien lielākus riskus uzņēmumu konkurētspējai un Latvijas ekonomikai. Ja atalgojuma kāpums arī nākotnē tikpat strauji apsteigs produktivitātes pieaugumu, uzņēmumu, kas var maksāt lielas algas, kļūs arvien mazāk, bet krīze kļūs arvien tuvāka un reālāka.
«Latvijas Biznesa gada pārskatā 2017» apkopoti dati par vairāk nekā 21 000 uzņēmumu, kuru apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 145 000 eiro. Apskatā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn veidoja 51,5 miljardus eiro, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2015.gadā, bet uzņēmumu kopējā peļņa pērn sasniegusi 2,32 miljardus eiro. Vienlaikus uzņēmumu kopējais darbinieku skaits pagājušajā gadā sarucis līdz 526 000.
Pēc pētījuma datiem, pērn samazinājies to uzņēmumu skaits, kuru apgrozījums pārsniedz 145 000 eiro, kas varētu būt saistīts arī ar to, ka likvidāciju, apturētas saimnieciskās darbības un maksātnespēju dēļ krities kopējais uzņēmumu skaits. Kā viens no iespējamajiem pieaugošajiem likvidācijas iemesliem minēts straujais algu kāpums un uzņēmēju nespēja samaksāt nodokļus, kas raisa bažas par uzņēmumu pāriešanu ēnu ekonomikas sektorā.
Tāpat pētījuma autori norāda, ka 2016.gadā uzņēmēju vidū valdījusi nedrošības sajūta un vēlme izvairīties no liekiem riskiem, tā vietā izvēloties uzkrāt resursus. «Šis gads skaidri parāda, cik liela dažās nozarēs ir Eiropas Savienības fondu nozīme un cik ievainojamas šīs nozares var būt gadījumā, ja atbalsts kavējas,» uzsvēr pētījuma autori.
Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors, pētnieks, «Oxford Research Baltics» valdes priekšsēdētājs Aivars Timofejevs žurnālistiem trešdien atzina, ka 2015.gadā paustās bažas, ka 2016.gads uzņēmējdarbībā nebūs pozitīvs, ir piepildījušās, jo kopējais uzņēmumu apgrozījums ir samazinājies.
Pēc viņa minētā, šobrīd uzņēmējdarbības vide Latvijā ir trausla, tostarp pērn vidēji par 6-7% audzis atalgojuma apmērs, kas, no vienas puses, priecē strādājošos, bet, no otras puses, rada bažas par uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti. «Korelāciju nevar nosaukt par pozitīvu, jo uzņēmējiem būs grūtāk samaksāt lielās algas, un nekas neliecina, ka lielā algu apetīte mazināsies,» sacīja pētnieks, uzsverot, ka tādējādi daļa uzņēmēju var izlemt par darbības pārtraukšanu.
Savukārt, vērtējot uzņēmējdarbības rādītājus reģionu kontekstā, eksperts norādīja, ka Rīga pērn saglabāja lokomotīves pozīcijas, turklāt dati liecina, ka arī Pierīgas reģionam ir ilgtspējīgas attīstības potenciāls, kas ļauj cerēt, ka vairums Pierīgā strādājošo uzņēmumu nākotnē turpinās attīstīties.
Vienlaikus rādītāji pārējos reģionos, pēc Timofejeva teiktā, rada bažas.
Pētnieks skaidroja, ka, piemēram, Vidzemē esošais iedzīvotāju blīvums un skaits, kā arī tur esošo uzņēmumu rādītāji, rada jautājumu, vai šis reģions būs spējīgs turpināt attīstīties. Pēc pētījuma datiem, Vidzemē esošo uzņēmumu rentabilitāte ir samazinājusies, turklāt tas ir vismazāk apdzīvotais reģions Latvijā, tādēļ, pēc Timofejeva paustā, būtu nepieciešams īstenot drastiskus pasākumus, lai nodrošinātu šī reģiona ilgtspēju.
Tāpat viņš pesimistiski vērtēja uzņēmējdarbības attīstību Kurzemē, kur vērojams tur esošo uzņēmumu kopējais apgrozījuma kritums un smagas sekas radījusi situācija ar maksātnespējīgo metālapstrādes uzņēmumu AS «KVV Liepājas metalurgs».
Savukārt Latgalē, pēc Timofejeva paustā, būtiskākā problēma ir darbaspēka pieejamība. «Latgalē drīz katrs darbinieks būs zelta vērtē», viņš sacīja, piebilstot, ka šī reģiona uzņēmējiem ir jādomā par algu palielinājumu, lai atrastu piemērotus darbiniekus.
Vienlaikus eksperts atzina, ka uzņēmēji Zemgalē ir spējīgi veicināt apgrozījuma pieaugumu, turklāt kopējā reģiona attīstība izskatās salīdzinoši ilgtspējīga.
Analizējot uzņēmējdarbības vidi Latvijā pa nozarēm, Timofejevs norādīja, ka pieaugums rūpniecībā pērn varētu būt bijis pārāk straujš, tādējādi viešot bažas par nozares ilgtspēju. Turklāt rūpniecības datus būtiski ietekmē viens liels uzņēmums, kuru eksperts gan nenosauca, taču piebilda, ka nozares attīstība nākotnē būs apdraudēta, ja šī uzņēmuma vadība nolemtu pārcelt darbību ārpus Latvijas.
Savukārt peļņas ziņā pērn līderpozīcijā ierindojās nekustamo īpašumu, pārtikas ražošanas un finanšu pakalpojumu nozares, kur peļņas pieaugums bija robežās no 16% līdz 30%.
Timofejevs atzīmēja, ka par spīti labvēlīgajiem ārējiem ekonomiskajiem faktoriem 2017.gads Latvijas uzņēmējiem iezīmējas diezgan pesimistisks straujā darba algu pieauguma un nepietiekamās darbaspēka pieejamības dēļ. Vienlaikus viņš norādīja, ka Eiropas Savienības fondu apguve pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbību Latvijā.
Eksperts uzsvēra, ka būtisks klupšanas akmens uzņēmējiem būs demogrāfiskā situācija valstī. Turklāt, pēc viņa teiktā, mēģinājumi kaut ko darīt lietas labā nāk daudz par vēlu, tādēļ ir svarīgi izšķirties, kādas strukturālās reformas īstenot šajā jomā, piemēram, īstermiņā to varētu atrisināt ar kontrolētas, pragmatiskas un mērķtiecīgas imigrācijas sekmēšanu.
Tāpat pētnieks minēja, ka Latvijā gada vidējā inflācija ir tuvu 3% un tās tālāks pieaugums var radīt nopietnu turbulenci Latvijas ekonomikā. Viņš skaidroja, ka Latvijas bankās ir uzkrāts liels naudas apmērs, un turpinoties inflācijas kāpumam, cilvēki var sākt masveidā no bankām ņemt ārā naudu, investējot to, piemēram, nekustamajos īpašumos, tādējādi radot draudus par atkārtotu burbuļa veidošanos.
«Latvijas biznesa gada pārskatā» tiek izvērtēti uzņēmumu darbības rādītāji, apkopoti vadošie uzņēmumi nozarēs un reģionos. Šogad pētījuma veidotāji analizējuši gaidāmo nodokļu reformu un iespējamo ekonomikas pārkaršanu, pētījuši demogrāfisko situāciju un labklājību Latvijā, kā arī snieguši pārskatu par ārvalstu investoru aktivitātēm un plāniem. Izdevumā tāpat atrodami nozaru ekspertu secinājumi par aizvadīto gadu un pašreizējo situāciju nozarē, kā arī iespējamās tendences un prognozes nākotnei.
Pārskatu veidoja «Firmas.lv» sadarbībā ar aģentūru LETA, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Rīgas Ekonomikas augstskolas un «Oxford Research Baltics» pētniekiem.
