Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.
Latvijā nabadzības riskam pakļauti 28,5% iedzīvotāju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki. Igaunijā šis īpatsvars ir mazāks - 24,4%, un tur šīm riskam pakļauti 320 000 cilvēku, bet Lietuvā īpatsvars ir lielāks - 30,1%, un riskam pakļauti 870 000 cilvēku.
ES vidēji nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 23,4% iedzīvotāju jeb apmēram 117 miljoni cilvēku.
Visaugstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir Bulgārijā (40,4%), Rumānijā (38,8%) un Grieķijā (35,6%). Augstāks nekā vidēji ES šis īpatsvars ir arī Horvātijā (28,5%), Spānijā (27,9%), Kiprā (27,7%), Ungārijā (26,3%) un Portugālē (25,1%).
Zemāks nekā ES vidēji nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir Lielbritānijā (22,2%), Polijā (21,9%), Beļģijā (20,17%), Maltā (20,1%), Luksemburgā un Vācijā (abās valstīs 19,7%), Slovēnijā (18,4%), Zviedrijā (18,3%), Francijā (18,2%), Slovākijā (18,1%), Austrijā (18%), Nīderlandē (16,8%), Dānijā (16,7%), Somijā (16,6%) un Čehijā (13,3%).
Par Itāliju un Īriju dati nav pieejami.
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti cilvēku vidū ir visi tie, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem: pastāv nabadzības risks, ir nopietna materiālā atstumtība vai viņi dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti - mājsaimniecībā esošie cilvēki līdz 59 gadu vecumam pēdējā gada laikā ir strādājuši mazāk nekā 20% no sava kopējā potenciālā darba laika.
Materiālās deprivācijas līmenis tiek noteikts, iekļaujot deviņus faktorus - spēju tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, samaksāt par vienu nedēļu ilgu atvaļinājumu ārpus mājām, nokārtot parādsaistības un rēķinus, katru otro dienu ieturēt maltīti, kurā ir gaļa un zivis vai veģetārs šo produktu aizstājējs, finansiāli nodrošināt sava mājokļa apkuri, iespēju iegādāties veļas mazgājamo mašīnu, krāsu televizoru, telefonu un automašīnu. Ja vismaz četras no šīm deviņām lietām cilvēks nevar atļauties, viņa dzīves apstākļi definējami kā smaga materiālā atstumtība.
Saskaņā ar «Eurostat» metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.
Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaita samazināšana ir viens no galvenajiem ES mērķiem, kas noteikts stratēģijā «Eiropa 2020».