RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

SPRK saskata iespējamu «Sadales tīkla» pārkāpumu lietā par krāpšanos ar OIK

LETA
SPRK vadītājs Rolands Irklis | Foto: Ieva Čīka/LETA

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Pēc viņa teiktā, SPRK regulējums ir detalizēts, jo tajā ir paredzēts - kāda elektrostacija tiks būvēta, kāds būs tās pieslēgums, kādi ir tehniskie parametri utt. Turklāt SPRK noteikumi nav mērķēti uz obligātā iepirkuma sistēmu.

«SPRK atbild par atsevišķām stacijām, ne visām. Regulatora kompetencē esošo elektrostaciju kontroles pasākumi tiek veikti pēc tam, kad tās ir nodotas ekspluatācijā. Tāpēc arī SPRK nav apsekojis tās stacijas, kuras minētas saistībā ar iespējamu krāpniecību, jo šo staciju reāli nav. Mēs saņemam informāciju tikai par tām stacijām, kas darbojas,» skaidroja Irklis.

Analizējot publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamu krāpniecību ar darbu nesākušām elektrostacijām, SPRK vadītājs norādīja, ka, ņemot vērā regulatora noteikumus, ļoti iespējams, ka «Sadales tīkls» nav ievērojis noteikumos ietvertās prasības.

«Regulatora noteikumi paredz, ka akts ir jāsastāda brīdī, kad elektroenerģijas ražošanas stacija ir nodota ekspluatācijā. Ļoti iespējams, ka «Sadales tīkls» aktus ir sastādījis pirms stacija tika nodota ekspluatācijā. Un tas varētu būs «Sadales tīkla» pārkāpums,» atzina Irklis.

SPRK vadītājs atturējās atbildēt uz jautājumu par to, kā bija iespējams sastādīt aktu pirms elektrostacija tika nodota ekspluatācijā, jo regulators nav iesaistījies šī jautājuma izmeklēšanā. «Ja pie mums vērsīsies un jautās, vai ir ievēroti SPRK noteikumi, noteikti šādu informāciju sniegsim,» pauda Irklis.

Savukārt «Sadales tīkla» pārstāve Tatjana Smirnova aģentūrai LETA pavēstīja, ka atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē elektrostaciju pieņemšanu ekspluatācijā, «Sadales tīkla» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un «Sadales tīkla» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 stundu garumā ,un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei.

Viņa klāstīja, ka ikvienas elektrostacijas pieslēguma procesa sākums ir EM atļaujas saņemšana jaunas jaudas ieviešanai. Pēc pieteikuma saņemšanas ražotājam tiek izsniegti «Sadales tīkla» tehniskie noteikumi elektrostacijas pieslēguma izbūvei, kurus izstrādājot «Sadales tīkls» novērtē elektrostacijas maksimālās jaudas ietekmi gan uz elektrotīkla sprieguma rādītājiem, gan papildus radīto elektroenerģijas zudumu lielumu elektrotīklā, lai novērstu, ka elektrostacijas darbība ietekmētu citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti.

«Elektrostacijas pieslēguma pārbaudi ierosina pats komersants, lai iegūtu atzinumu par elektrostacijas pieslēguma atbilstību tehniskajām prasībām, un pēc ražotāja ierosinājuma «Sadales tīkls» veic 72 stundu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka ražotāja uzstādītā elektrostacija un izbūvētais pieslēgums atbilst «Sadales tīkla» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, jo elektrostacijā saražotās elektroenerģijas sprieguma raksturlielumiem uz noteiktās elektroietaišu piederības robežas jāatbilst standarta (..) prasībām. Pamatojoties uz veikto pārbaudi, «Sadales tīkls» izsniedz atļauju elektrostacijas paralēlam darbam ar sadales sistēmas elektrotīklu, kas nav atzinums par objekta nodošanu ekspluatācijā. Tomēr enerģijas ražošanas iekārtu nodošana ekspluatācijā nebeidzas vien ar 72 stundu pārbaudi, jo katra enerģijas ražotāja iekārtas ir tehniski sarežģītas un jāveic virkne laikietilpīgu izmēģinājumu, lai izpildītu iekārtas pasūtītājam pielīgtās funkcionālās garantijas. Visu izmēģinājumu laikā iekārta nodod enerģiju elektrotīklā,» skaidroja Smirnova.

Pēc viņas teiktā, ja kāds elektrostacijas īpašnieks papildus atļaujai jaunas jaudas ieviešanai EM ir saņēmis arī atļauju elektroenerģijas obligātajam iepirkumam, tad pēc stacijas nodošanas ekspluatācijā un pašvaldības būvvaldes akta saņemšanas ražotājs, neiesaistot «Sadales tīkls», līguma noslēgšanai vēršas pie elektroenerģijas publiskā tirgotāja, kas savukārt pārbauda iesniegto informāciju un noslēdz līgumu ar ražotāju par elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros.

Smirnova arī uzsvēra, ka energoapgādes objektu, tajā skaitā elektrostaciju, pieņemšanu ekspluatācijā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.573 «Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi». Saskaņā ar šiem noteikumiem gadījumos, kad energoapgādes objekta būvniecībai ir saņemta būvatļauja, tā pieņemšanu ekspluatācijā pēc būvniecības pabeigšanas ierosina būvniecības ierosinātājs, iesniedzot būvvaldē šajos noteikumos norādītos dokumentus kopā ar apliecinājumu par energoapgādes objekta gatavību ekspluatācijai. Ar šo apliecinājumu ražotājs apliecina, ka būve ir gatava pieņemšanai ekspluatācijā un energoapgādes objekta būvprojektā paredzētās elektroiekārtas un tehnoloģiskās iekārtas ir uzstādītas, pārbaudītas un noregulētas atbilstoši energoapgādes objekta projektam un atbilst normatīvajiem aktiem būvniecībā. Tas nozīmē, ka ražotājam, iesniedzot būvvaldē apliecinājumu par energoapgādes objekta gatavību ekspluatācijai, iepriekš būtu jāsaņem sadales sistēmas operatora atzinums un atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam.

Vienlaikus darbu turpina «Sadales tīkla» iekšējā izmeklēšanas komisija, kura tostarp pārbauda atbildīgo darbinieku rīcību saistībā ar koģenerācijas staciju darbību. Uz izmeklēšanas laiku atstādināti trīs darbinieki, un «Sadales tīkls» šonedēļ vērsies Valsts policijā.

Tāpat «Sadales tīkla» valde uzdevusi attīstības direktoram Rolandam Lūsverim, kurš atbildēja par pieslēgumu procesa darba organizēšanu, līdz 30.oktobrim sniegt visaptverošu pārskatu par savu darbību šajā jautājumā.

Jau ziņots, ka EM veiks obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas.

Ašeradens piektdien žurnālistiem uzsvēra, ka gadījumā, ja apstiprināsies aizdomas par krāpniecību koģenerācijas stacijās, šis būs «kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savās interesēs».

Pamatojoties uz aizdomām par atsevišķu komersantu iespējamu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, EM izstrādājusi rīcības plānu, lai novērstu iespējamu šādas rīcības atkārtošanos.

Būvvalde Arvils Ašeradens Iepirkumi
0 Komentāri