Īpašniekiem vislielākais trieciens ir uzņēmuma slēgšana un šādiem gadījumiem atkārtojoties, jābūt instrumentiem, lai tos slēgtu, komentējot LTV raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» atklātos pārkāpumus un aplokšņu algas izmaksas restorānu tīklā «Tokyo City, norādījis Latvijas premjers Māris Kučinskis.
«Tā nav arī ražošana, kur ir ļoti lieli ieguldījumi, kur ir iekārtas, viss. Mēs nepaliksim neēduši, cits nāks vietā, kurš būs gatavs maksāt arī nodokļus," teica Kučinskis.
Tajā pašā laikā raidījums «Aizliegtais paņēmiens» konstatē, ka no juridiskā viedokļa šobrīd aizvērt uzņēmumu praktiski ir nereāli. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) it kā ir instruments apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, ar noteikumu līdz pārkāpuma novēršanai, bet tad jābūt precīzai skaidrībai, kas ir pārkāpums un kā tas jānovērš.
Piemēram, sludinājuma portāla ss.lv gadījumā šis ierocis tika lietots. SS.lv nedeva VID prasīto informāciju, VID tā darbību apturēja, tad ss.lv informāciju iedeva, un darbība tika atjaunota, secina raidījums. Ar «aplokšņu algām» vai ienākumu slēpšanu caur kases sistēmām viss vairs nav tik vienkārši. Pirmkārt, pārkāpums ir jāfiksē un jāpierāda, un tas nereti ilgst ļoti ilgi. Otrkārt, vēl jāizdomā, kas kalpos par pierādījumu tam, ka pārkāpums ir novērsts.
Kriminālatbildība
Šajā gadījumā, sods, ar kuru varētu būtu jārēķinās uzņēmumam «Tokyo City», ir kriminālatbildība uzņēmuma valdes loceklim Dmitrijam Tribincuvam un, iespējams, arī vairākiem darbiniekiem, kas «aplokšņu algu» izmaksā piedalījās, norāda raidījums. Kā zināms, pirms vairāk nekā gada Saeima krimināllikumā paredzēja kriminālatbildību par aplokšņu algu maksāšanu, tiesa, līdz šim tiesu praksē šis pants vēl nav pārbaudīts, un jautājums vēl, kā ar pierādījumu nostiprināšanu klāsies tiesībsargājošām iestādēm. Vai turpmāk būtu jāparedz šādos gadījumos atbildība arī uzņēmumu īpašniekiem, - politiķi atbild, ka drīzāk nē.
«Šobrīd lielākā atbildība ir paredzēta valdes locekļiem, un ir lieli uzņēmumi, kur ir ārkārtīgi daudz īpašnieki, kuriem, nu, mazākuma akcionāri, kuriem ne reti ikdienas darbībā vispār nav gandrīz nekādas teikšanas, un viņus automātiski sodīt būtu droši vien pārlieku stingri,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece Ozola.
Soda nauda
Uzņēmējs Normunds Bergs uzskata, ka visefektīvāk uzņēmējus šādās situācijās būtu sodīt ar naudas sodiem, turklāt nevilcinoties. «Šai soda naudai ir jāpienāk ātri, teiksim, maksimums, mēneša laika no nodarījuma brīža ir lēmums, sods, piedziņa un viss. Un tā, ja mēs skatāmies, es nezinu, pirmā reize 10 tūkstoši eiro, otrā reize 100 tūkstoši eiro, trešā reize miljons, piemēram. Vai 10% no apgrozījuma, kurš ir lielāks. Bet kaut ko tādu, kas ir vienkārši sarēķināms, vienkārši piespriežams, un tas notiek ātri, ja, galvenais ir ātrums, jo bieži,» skaidro Bergs.
Šāda sodu politika, piemēram, šobrīd ir konkurences pārkāpumu jomā. Pierādot aizliegtu vienošanos uzņēmumu starpā, galvenajam uzņēmumam draud sods pat 10% no apgrozījuma, kas lielu uzņēmumu gadījumos mērāmi miljonos. Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička norāda, ka tas strādā.
«Augsti sodi, jā, augsti sodi, tie ietekmē un tie, ja sodi būtu zemi, mēs noteikti neredzētu tādu ainu, ka uzņēmumiem būtu bažas, ka viņi jau tagad, lietas izmeklēšanas laikā cenšas atrast risinājumus ar iestādi. Vai šī pārkāpumu pārtraukt strauji pašā sākumā līdz ko uzsākta izmeklēšana un novērst šīs negatīvās sekas konkurencei. Vai nāk pie iestādes sadarbības piedāvājumi, lūdz noslēgt izlīgumu, nepieļaut šo tālāko procesu, vienoties par sodu zemākā līmenī,» norāda Spička.
«Aizliegtais paņēmiens» pauž, ka nodokļu pārkāpumu jomā tik precīzas sodu kārtības nav. Piemēram, uzņēmuma «Gan Bei» lietā, kas nodokļu nemaksāšanā tika pieķerts pirms trim gadiem, uzņēmumam tikai piemērots apmēram 300 tūkstošu liels naudas sods līdzās apmēram 950 tūkstošiem eiro, ko uzņēmumam bija jāieskaita valsts budžetā kā nenomaksāti nodokļi.
300 tūkstoši tobrīd veidoja apmēram 2,5% no «Gan Bei» attiecīgā gada apgrozījuma, un prokurors norāda, ka vadījies pēc tā, lai uzņēmumam šī soda nauda nebūtu arī nepanesama.
«Šī summa ir aptuveni 30% no nenomaksātās nodokļu summas apmēra, un plus vēl arī tā ir vairāk kā gada peļņa uzņēmumam, kas bija pirms tika uzsākts šis kriminālprocess. (..) Es parēķināju, tīri objektīvi skatoties, jo viņiem ir jāspēj nomaksāt ne tikai naudas piedziņa, šie 287 tūkstoši, bet arī jāspēj atlīdzināt šī visa kompensācija, kas ir 958 tūkstoši. Kopā tas sanāk jau pāri par miljonu,» norāda «Gan Bei» lietas prokurors Igors Gerasimins, atzīstot, ka likumā nekādas formulas nav. «Nē, tas nav precīzi likumā, nē, tas gan nav precīzi likumā, tas bija mans, varētu teikt, apsvērums, ko es uzskatīju, kas būtu tīri loģiski šajā situācijā, ievērojot to, ka uzņēmums sadarbojas.»
«Tokyo City» gadījumā pagaidām pāragri spriest, kādi būs gaidāmi naudas sodi, jo Finanšu policija sākusi kriminālprocesu un turpina izmeklēšanu. Pēc raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» prognozēm, skaidrība šajā lietā arī nemaz nebūs tik drīza, pretēji nozares uzņēmēju gaidām, ka šis gadījums varētu nest nozares «revolūciju.»