Šā gada pēdējā ceturksnī un arī 2018.gadā noguldījumu dinamika saglabās līdzšinējās tendences, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomikas analīzes vietnē «makroekonomika.lv» pauž centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
LB ekonomists: Šā gada pēdējā ceturksnī un arī 2018.gadā noguldījumu dinamika saglabās līdzšinējās tendences
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norāda, ka banku sektorā notikušo pārmaiņu rezultātā septembrī ir būtiski mainījies iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis. Kādai komercbankai, nododot daļu sava korporatīvā kredītportfeļa ārvalstu mātesbankas rīcībā, kopējais kredītu atlikums samazinājies, arī gada pārmaiņu temps atgriezies negatīvajā sektorā.
«Latvijas tautsaimniecību šīs pārmaiņas gan nav iespaidojušas, jo saņemtos kredītus uzņēmumi turpina izmantot, veicinot tālāku ekonomikas izaugsmi. Savukārt, ja iepriekšminētās strukturālās pārmaiņas neņem vērā, tad kredīti gada skatījumā būtu turpinājuši augt. Banku piesaistītie noguldījumi septembrī saruka, jo uzņēmumi savos banku kontos uzkrājumus ir samazinājuši, bet mājsaimniecības, tieši otrādi, tos ir palielinājušas,» skaidro Purviņš.
Pēc viņa teiktā, lai gan kopējais un nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums formāli saruka, mājsaimniecībām izsniegtie aizdevumi septembrī palielinājās par 0,5%, tostarp patēriņa kredīti par 0,6%. Vienlaikus gada pārmaiņu temps attiecīgi ir bijis mīnus 0,4% un plus 4,9%.
Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi septembrī samazinājās par 1,8%. Nefinanšu uzņēmumu noguldījumi saruka par 6%, savukārt mājsaimniecību noguldījumi pieauga par 1,5% (gada kāpuma temps attiecīgi 1,5% un 8,5%).
Noguldījumiem samazinoties, saruka arī Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 par 2%, savukārt gada pieaugums temps bija 0,6%. Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti samazinājās par 2,7%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem pieauga par 3,8% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0,3%.
«Šā gada pēdējā ceturksnī un arī 2018.gadā noguldījumu dinamika saglabās līdzšinējās tendences - mērenu kopējo kāpumu veidos augošās darba samaksas un rūkošā bezdarba veicinātais mājsaimniecību uzkrājumu stabilai pieaugums. Savukārt uzņēmēju noguldījumi būs svārstīgāki,» pauž Purviņš.
Mājsaimniecību kreditēšanā, iespējams, atgriezīsies izaugsmes tendence. To sekmēs gan patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un kopumā labvēlīgā ekonomiskā situācija, gan nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanās.
«Pozitīvs ieguldījums joprojām būs arī Attīstības finanšu institūcijas «Altum» mājokļu atbalsta programma, kuru oktobrī Ministru kabinets papildinājis ar atbalstu jaunajiem speciālistiem līdz 35 gadu vecumam. Arī uzņēmumu kreditēšanā portfeļa līmenis nedaudz augs, jo investīciju nepieciešamība ražošanas jaudu palielināšanai un valsts atbalsta instrumenti mazā biznesa kreditēšanai varētu dot noteiktu grūdienu arī šajā kreditēšanas jomā,» rezumē ekonomists.