Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas «Nord Pool» Baltijas valstu ceno apgabalos saruka vidējā cena, liecina biržas informācija.
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas Baltijas valstu zonās saruka vidējā cena
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena Latvijas cenu apgabalā bija 33,9 eiro par megavatstundu, bet nedēļu iepriekš tā bija 34,6 eiro par megavatstundu.
«Nord Pool» Lietuvas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena bija 34,72 eiro par megavatstundu, kamēr pirms nedēļas tā bija 36,31 eiro par megavatstundu.
Savukārt Igaunijas cenu apgabalā pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vidējā «spot» cena bija 33,74 eiro par megavatstundu pretstatā 34,27 eiro par megavatstundu nedēļu iepriekš.
AS «Latvenergo» aģentūrai LETA pavēstīja, ka aizvadītās nedēļas sākumā piedzīvots «NordBalt» starpsavienojuma atslēgums, kad cenām bija tendence pieaugt, tomēr kopumā virzība «Nord Pool» biržas tirdzniecības reģionā noteica cenu lejupeju. Konkrēti Latvijā arī Rīgas TEC darbība spēja ierobežot cenu pīķus.
Gan patēriņa, gan izstrādes ziņā pagājušā nedēļā tika novērots kāpums - kopējais patēriņa apmērs Baltijā pieaudzis par 5%, līdz 528 gigavatstundām (GWh), bet izstrādē bija kāpums 12% apmērā, līdz 464 GWh, tādējādi kopumā saražoti 88% no patēriņa apmēra.
Latvijā patēriņš pieaudzis par 3,3%, līdz 147 GWh, bet izstrādē bija 15% kāpums, līdz 159 GWh. Kopumā saražots par 8% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēts. «Būtiska loma izstrādes pieaugumā ir tieši Rīgas TEC, kas aizvadītajā nedēļā saražoja teju pieckārt lielāku apmēru nekā nedēļu iepriekš, kopumā sasniedzot nepilnas 40 GWh,» informēja «Latvenergo».
Igaunijā tajā pašā laikā patēriņa kāpums bija nepilnu 8% apmērā, līdz 173 GWh, bet izstrāde pieauga par 9%, sasniedzot 246 GWh, un tādējādi nedēļā saražots par 42% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēts. Lietuvā savukārt patēriņa apmērs pieaudzis par 3%, līdz 208 GWH, bet izstrādē kāpums bija 15% apmērā, līdz 59 GWh. Kopumā saražoti 28% no vietējā elektroenerģijas patēriņa.
Elektroenerģijas cena biržā veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, ko tostarp iespaido laika apstākļi, elektrostaciju saražotās enerģijas apmērs, kā arī pārvades jaudas.
Elektroenerģijas cena ir viena no četrām komponentēm, kas Latvijā veido elektroapgādes gala tarifu, Tajā iekļauti arī pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.
«Nord Pool» tirdzniecību veic 380 dalībnieku no 20 valstīm - 2016.gadā kopējais biržas apgrozījums bija 505 teravatstundas elektroenerģijas.