Latvijas rīcībā ir divi, divi ar pusi gadi laika, lai savestu kārtībā «mājas lietas» un sagatavotos iespējamai pasaules finanšu krīzei, tā intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents: Latvijai ir daži gadi, lai sagatavotos sarežģītam laikam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Negribētos cilvēkus baidīt un kaut kā noskaņot, bet sarežģītākais laiks mūs gaida 2020./2021. gadā, kad aiz muguras būs Latvijas simtgades svinības, kas prasīs pietiekami lielus tēriņus, aiz muguras būs 2018./2019. gads, kad gaidāmi lielākie Eiropas struktūrfondu ieplūdes apjomi. Sāksies šo struktūrfondu atplūde. Ņemot vērā to, ka kreditēšana Latvijā nav tā īsti atsākusies, tā notiek ļoti niecīgos apjomos, mūsu rīcībā ir divi, divi ar pusi gadi, kuru laikā būtu ļoti piesardzīgi jārīkojas ar valsts budžeta naudu, neuzaudzējot tēriņus,» sacīja Rimšēvics.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka krīze nevarētu sākties Latvijā, bet to varētu iniciēt no ārpuses.
«Ne jau tas, ka krīze varētu sākties Latvijā, to noteikti iniciēs no ārpuses, tieši tāpat, kā tas notika pagājušajā reizē, taču mēs būsim tiešsaistē ar pasaules krīzi. Tāpēc līdz tam laikam mums vajadzētu savest kārtībā savas «mājas lietas»,» tā Rimšēvics.
Rimšēvics jau iepriekš brīdinājis, ka Latvijas ekonomika ir sākusi uzkarst.
«Vai tiešām Latvijas ekonomika ir pārkarsusi un atrodas uz krīzes sliekšņa? Atbilde ir – nē! Tomēr Latvijas ekonomika ir sākusi uzkarst. Situāciju tēlaini varētu salīdzināt ar augstu ķermeņa temperatūru. Tā ir tikai viena pazīme, ka kaut kas nav kārtībā. Tāpēc nepieciešams noskaidrot, kādi faktori nosaka temperatūras kāpumu. Vai tā ir kāda nopietna saslimšana un kādi ir nepieciešamie medikamenti?» septembra sākumā, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja Rimšēvičs.
Pēc viņa skaidrotā, galvenie ekonomikas uzkaršanas iemesli ir saspīlējums darba tirgū - nodarbinātība ir vēsturiski augstākajā līmenī; bezdarbs sarucis faktiski zem dabiskā līmeņa; uzņēmumi arvien vairāk sūdzas par darbaspēka trūkumu; vērojams straujš algu kāpums, ko vēl pastiprinās nākamajā gadā ieplānotā minimālās algas celšana; produktivitāte jeb ražīgums netiek līdzi atalgojuma kāpumam. «Vienā vārdā sakot – zaudējam savu konkurētspēju,» uzsvēra Rimšēvičs.