Latvijā 78% iedzīvotāju ir bažīgi par gaidāmās pensijas apmēru, pavēstīja «Norvik bankas» pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem. Tostarp, pēc aptaujas datiem, visvairāk satraukti par gaidāmās pensijas apmēru ir iedzīvotāji, kuri ir vecāki ar 50 gadiem, piemēram, 62% aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 59 gadiem norādījuši, ka gaidāmas pensijas apmērs tos satrauc pat ļoti lielā mērā.
«Latvijā ir trīs līmeņu pensiju sistēma, taču redzam, ka cilvēku informētības līmenis par to, kā tā faktiski strādā, ir ļoti zems. To apliecina arī «Novik bankas» veiktā aptauja, kas rāda - iedzīvotājiem nav izpratnes, kā saņemt pensiju otrajā līmenī uzkrāto naudu. Tā piemēram, iedzīvotājiem ir iespēja savu otrajā līmenī uzkrāto kapitālu pievienot pirmā līmeņa pensijas kapitālam, līdz ar to cilvēks pārtrauc dalību otrajā līmenī. Savukārt, ja, pieprasot pensiju, cilvēks nevēlas, lai otrā līmeņa kapitālu pensijai pieskaita uzreiz, to var nedarīt, bet turpināt uzkrāt pensiju otrajā līmenī. Apvienot pirmā un otrā līmeņa kapitālus var arī vēlāk,» sacīja «Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības» vadītājs Ģirts Veģeris.
Vaicāti par iespēju izmantot mūža pensijas apdrošināšanu, kas ir alternatīva iespēja pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla saņemšanai, vairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju atturējušies prognozēt, vai viņi būtu gatavi uzticēt apdrošinātajam uzkrātā pensiju kapitāla pārvaldīšanu. Mūža pensijas apdrošināšanas līguma slēgšanu būtu gatavi apsvērt 30% iedzīvotāju, bet noraidošu attieksmi pauduši 14%.
«Mūža pensijas apdrošināšana kā alternatīva pensiju otrā līmeņa uzkrājuma saņemšanai Latvijā tika ieviesta tikai 2014.gadā, un pagaidām tirgū nav daudz šādu pakalpojumu sniedzēju. Turklāt pagaidām to personu skaits, kuru otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla apmērs sasniedzis apdrošinātāja noteikto minimumu, lai iegādātos mūža pensijas polisi, ir neliels. Mūža pensiju, tāpat kā valsts pensiju, pensionārs saņem līdz mūža beigām, un pensionāram ir lielākas izvēles iespējas noteikt mūža pensijas saņemšanas kārtību, kā arī atstāt to mantojumā labuma guvējam pēc paša izvēles. Šobrīd pensiju otrajā līmenī nav iespējas uzkrāto līdzekļu apjomu mantot gadījumā, kad iemaksu veicējs iet bojā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Tas jau ilgstoši tiek uzskatīts par mīnusu, jo mazina motivāciju sekot līdzi savam pensiju otrā līmeņa uzkrājumam. Cilvēkiem nav sajūtas, ka tā ir viņu nauda,» teica Veģeris.
Aptauja veikta 2017.gada septembrī sadarbībā ar «Snapshots», aptaujājot 700 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos.
