Partijas «Vienotība» priekšsēdētājs Arvils Ašeradens paliks ekonomikas ministra amatā, šodien nolēma «Vienotības» valde.
Ašeradens paliks ekonomikas ministra amatā; «Vienotības» frakciju vadīs Abu Meri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināts viss teksts.)
Ašeradenam nedodoties vadīt partijas Saeimas frakciju, tās vadību nolemts uzticēt deputātam Hosamam Abu Meri. Šis ir valdes rekomendējošs piedāvājums Saeimas frakcijai, par kuru tā vēl lemšot.
Partijas valde šodien nolēma no politiskā spēka izslēgt kādreizējo partijas līderi un līdzšinējos Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu, jo viņa diskreditējusi jauna ekonomikas ministra meklēšanas procesu.
«Vienotības» priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pēc šovakar notikušās valdes sēdes informēja žurnālistus, ka partija apsprieda notikumus saistībā ar iespējamu ekonomikas ministra nomaiņu. Pašreizējā «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja Āboltiņa esot rīkojusies pretēji valdes lēmumam par jauna ministra virzīšanu un situācijas komentēšanu.
Ašeradens uzsvēra, ka tā esot bijusi partijas valdes priekšsēdētāja prerogatīva virzīt un saskaņot kandidātu, taču šī vienošanās no Āboltiņas puses pārkāpta. Tajā nevarot vainot tikai Āboltiņu, taču viņa esot uzstājusies ar kritiku par kandidātiem un komentējusi procesu.
Āboltiņa plānojusi nolikt deputātes mandātu līdz gada beigām, un tas ir viņas ziņā, kad precīzi tas tiks izdarīt, teica Ašeradens. Kopumā process esot noritēji pretēji tam, kāda bijusi vienošanās, kas esot «īpaši sāpīgi», jo iepriekšējā kongresā tika aizstāvētas Ābotliņas pozīcijas, piebilda partijas vadītājs. Taču tagad viņš esot redzējis tādu pašu pretdarbību un intrigu procesu kā iepriekš.
Viņš vairs neplāno atstāt darbu valdībā un iecerējis būt ministrs līdz pilnvaru termiņa beigām. Taujāts par pienākumiem partijā saistībā ar gatavošanos vēlēšanām un iespējām visu apvienot, Ašeradens norādīja, ka jāmeklē risinājumi attiecībā uz viņa darbu - lielāku slodzi piedāvāt Ekonomikas ministrijas parlamentārajām sekretāram, bet viņam vairāk laika izbrīvēt politiskam darbam. Šie jautājumi nav noņemti no dienaskārtības, piebilda politiķis.
Vienlaikus Ašeradens uzskata, ka Saeimas frakcijas vadītāja nomaiņa ļaus stabilizēt tās darbu.
Viņš atturējās komentēt jautājumu, vai pēc šī lēmuma par Āboltiņas izslēgšanu varētu sākties partijas šķelšanās.
Iepriekš Ašeradens bija plānojis atstāt ekonomikas ministra amatu, lai vadītu «Vienotības» Saeimas frakciju un strādātu parlamentā.
Par Ašeradena lēmumu atstāt ministra amatu un strādāt Saeimā oficiāli tika paziņots 11.oktobrī. Sākotnēji bija iecerēts samērā ātri veikt ministru nomaiņu, taču Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzskatīja, ka Ašeradenam jāstrādā valdībā līdz 2018.gada budžeta pieņemšanai Saeimā, proti, novembra beigām. «Vienotības» valde vēlāk gan vienojās, ka jauns ekonomikas ministrs būtu jāapstiprina agrāk - 16.novembrī, nedēļu pirms budžeta izskatīšanas galīgajā lasījumā.
«Vienotības» politiķi oficiāli nekomentēja iespējamos ministra amata kandidātus, bet neoficiāli tika minēts plašs kandidātu loks. Sākotnēji tika norādīts, ka par ekonomikas ministru varētu kļūt Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis, Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka vai Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Pagājušajā nedēļā vairāki «Vienotības» Saeimas frakcijas deputāti, kuri gan nav partijas biedri, oficiāli lūdza partijas vadību izvērtēt iespēju ekonomikas ministra amatam virzīt bijušo Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju, pašreizējo domes deputātu Jāni Lāčplēsi (Latgales partija). Virzīt šo kandidatūru mudināja Anrijs Matīss, Dzintars Zaķis un Aldis Adamovičs. Lāčplēsis bija paudis gatavību kandidēt uz šo amatu.
Paturēt Ašeradenu valdībā ļoti vēlējās premjera Māra Kučinska pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība.