RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Nākamajā gadā patēriņa cenas varētu augt straujāk

TVNET/LETA
Foto: BNS foto/LETA

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,9-3% apmērā, savukārt nākamajā gadā patēriņa cenas varētu augt straujāk, prognozēja banku analītiķi.

«Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA norādīja, ka oktobrī gada inflāciju Latvijā virzīja līdzīgi faktori kā iepriekš - pārtikas, degvielas, siltumenerģijas un pakalpojumu cenu kāpums, īpaši apdrošināšanas, atpūtas un kultūras un veselības pakalpojumiem.

«Inflācijas atslābums uz gada beigām nebūs tik liels, kā iepriekš gaidīts, nesenā naftas cenu kāpuma un neatlaidīgo pasaules pārtikas cenu dēļ. Gan naftas cenas, gan pasaules pārtikas cenas šobrīd ir augstākā līmenī nekā pērn, kas gada inflāciju pārtikas un degvielas kategorijās noturēs gana piepaceltu un kas neļaus gada kopējās inflācijas tempam būtiski noplakt,» piebilda Vildava.

Viņa arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2017.gada trešajā ceturksnī paātrinājās un, pēc Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma datiem, šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu izaugsme bija 5,8% apmērā, taču gada inflācijas tempi šo paātrinājumu pagaidām neatspoguļo.

«Nākamajā gadā papildu impulsu inflācijai var iedot pakalpojumu cenu izaugsme. Pakalpojumu cenas lielā mērā ietekmē darba tirgus, kas parasti ekonomikas tendences atspoguļo ar nelielu kavēšanos. Šobrīd pakalpojumu cenas aug par apmēram 3%. Silstošais darba tirgus un augošie iedzīvotāju ienākumi gan spiedīs, gan ļaus celt šīs cenas tuvākajos gados. To, piemēram, varam redzēt kaimiņos - Igaunijā un Lietuvā pakalpojumu cenas aug par apmēram 4-5%, Lietuvā dažos mēnešos cenu kāpums bijis pat tuvāk 7%. Viens no faktoriem straujākai pakalpojumu cenu izaugsmei ir tas, ka abās valstīs darba tirgus ir karstāks, un algu izaugsme jau ilgāku laiku bijusi strauja. Nav teikts, ka Latvijā arī redzēsim tieši šādus ciparus, bet augšupejoša pakalpojumu cenu tendence nākotnē, visticamāk, būs arī mums,» klāstīja Vildava.

Viņa prognozēja, ka Latvijā gada vidējā inflācija šogad gaidāma 2,9% apmērā, bet nākamajā gadā, ņemot vērā pakalpojumu cenu kāpumu, gada inflācija varētu būt virs 3%.

«SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka atlikušajos šā gada mēnešos inflācijas līmenis Latvijā turēsies pie 3% atzīmes, bet līdz ar gadumiju būs vērojams cenu lēciens akcīzes nodokļa kāpuma dēļ - tādējādi 2018.gada pirmajos mēnešos inflācijas kāpums strauji pietuvosies 4%. Turpmākajos mēnešos patēriņa cenu kāpuma tempam būtu nedaudz jāpierimst, taču, visdrīzāk, temps turēsies virs 3%.

«Galvenie faktori, kas noteiks tālāku cenu kāpumu, ir izaugsmes nostiprināšanās, situācija darba tirgū, algu kāpums un kopumā labvēlīgie apstākļi patēriņam, ko nākamgad vēl stimulēs nodokļu samazinājums,» viņš sacīja.

Gašpuitis arī norādīja, ka globālās ekonomikas atgūšanās turpinās uzturēt pieprasījumu pēc pārtikas, kam pamazām pielāgosies arī piedāvājuma puse. Tāpat inflācijas izmaiņās vērojama naftas cenas atgūšanās. «Nesenais naftas cenas lēciens un faktoru kopums, kas ir izveidojies, visticamāk, liks pārskatīt arī cenu prognozes. Pagaidām gan tirgus dalībnieki ir piesardzīgi tās mainot, taču potenciālais līmenis nākamajam gadam varētu būt 60-65 ASV dolāri par barelu, līdzšinējo 55-60 ASV dolāru vietā,» viņš minēja.

Viņš atzīmēja, ka šogad Latvijā gada inflācija gaidāma 3% apmērā, kā arī nākamajā gadā gada vidējā inflācija šobrīd ir sagaidāma apmēram šā gada līmenī, taču pastāv risks, ka cenu pieauguma temps kļūst straujāks.

Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka atbilstoši jaunākajiem inflācijas un iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem Latvijas ekonomika ir biznesa cikla «saldākajā posmā».

«Gada inflācija oktobrī samazinājās trešo mēnesi pēc kārtas, noslīdot līdz 2,8% - tā ir krietni zem nesenās pagātnes augstākā punkta jeb 3,4%, kas bija martā un aprīlī. Līdz gada beigām inflācija vēl, visdrīzāk, nedaudz samazināsies, janvārī gan atkal pieaugot,» sacīja Strautiņš.

Viņš arī minēja, ka gandrīz pusi jeb 1,28 procentpunktus no cenu kāpuma gada laikā veido cenu pieaugums pārtikai. «No vienas puses, tas ir slikti - ja straujāk aug pirmās nepieciešamības produktu dārdzība, tas sagādā grūtības cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem. Pārtika vidēji šobrīd ir par 5,3% dārgāka nekā pirms gada. No otras puses, šis cenu kāpums ir spoguļattēls ražotāju cenu kāpumam, tātad citu Latvijas iedzīvotāju ienākumu pieaugumam. Daļai pārtikas produktu cenu līmenis gada laikā mainījies maz, piemēram, maizes cenas ir gandrīz nemainīgas, taču izmaksas ir strauji kāpušas piena produktiem, atspoguļojot svaigpiena cenu straujo korekciju pēc ilgstošās krīzes, kas sākās 2014.gadā,» klāstīja Strautiņš.

Vienlaikus Strautiņš norādīja, ka pamatinflācija Latvijā ir apbrīnojami «mierīga» - kopš gada sākuma tā ir svārstījusies 2-3% robežās, kamēr Lietuvā un Igaunijā tā no ļoti līdzīga līmeņa vēl gada sākumā ir strauji traukusies uz augšu, proti, Igaunijā tā ir gandrīz 4%, bet Lietuvā pat tuvu 5%.

«Inflācijas mērenība vēsta, ka mūsu ekonomikā vēl ir resursi izaugsmes paātrinājumam. Šie resursi ir pat ļoti lieli, ja ņem vērā ārzemēs dzīvojošo mūsu valsts izcelsmes cilvēku skaitu. Taču viņu piesaistei lielākā skaitā būs nepieciešamas būtiski augstākas algas, kas savukārt nozīmēs augstāku cenu līmeni. Varbūt attīstīsies šāds scenārijs, taču tad jau sadursme starp Latvijas kā dzīvesvietas un ražošanas vietas konkurētspējas mērķiem būs asāka,» teica Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 0,7%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2016.gada oktobri - inflācija bija 2,8% apmērā. Vienlaikus arī pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī audzis par 2,8%.

ASV Swedbank Dainis Gašpuitis SEB banka
0 Komentāri