Latvijā 44% pilngadīgo iedzīvotāju veido uzkrājumus bankā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijā 44% pilngadīgo iedzīvotāju veido uzkrājumus bankā, pavēstīja «Norvik bankas» Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Anna Vjaksa, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem. Viņa arī norādīja, ka gada laikā krājēju īpatsvars pieaudzis par 10 procentpunktiem.

Galvenais uzkrājumu veidošanas mērķis, pēc bankas aptaujas datiem, ir sava un savas ģimenes finansiālā drošība (58%). Tāpat nozīmīga iedzīvotāju daļa veido uzkrājumu rūpēs par nodrošinātām vecumdienām (36%), kāda lielāka pirkuma veikšanai (25%), ceļojumam (24%), izglītības izdevumu segšanai (13%), kā arī pirmajai iemaksai nekustamā īpašuma iegādē (13%).

Aptaujā arī secināts, ka vairumā gadījumu krājēji izvēlas īstermiņa bezskaidras naudas uzkrājumu veidošanas stratēģijas - 47% naudu nogulda krājkontā, bet 42% - to tur algas kontā. Visbiežāk uzkrājumu bankā veido iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (56%), kā arī iedzīvotāji ar vidējiem (500 līdz 700 eiro mēnesī) un augstiem (virs 900 eiro mēnesī) ikmēneša ienākumiem - attiecīgi 56% un 64% iedzīvotāju.

«Uzlabojoties kopējai situācijai valsts ekonomikā, nauda iedzīvotāju maciņos paliek arvien vairāk. Turklāt arvien lielāka daļa to izvēlas noguldīt tieši bankā, visbiežāk ieguldot īstermiņa depozītos. Kā rāda iedzīvotāju aptaujas dati, iedzīvotājiem viens no svarīgākajiem aspektiem, izvēloties noguldījumu pārvaldītāju, ir iespēja ātri piekļūt savai naudai un to nepieciešamības gadījumā izņemt (44%). Tas izskaidro arī tendenci noguldīt īstermiņa depozītos, krājkontā vai turēt naudu vienkārši algas kontā. Zīmīgi, ka šis aspekts cilvēkiem ir pat svarīgāks par augstām ienesīguma un procentu likmēm. Turklāt krājēji visbiežāk izvēlas uzkrāt līdzekļus tajā bankā, kurā ir atvērts algas konts. Taču gudra rīcība būtu izpētīt plašāk tirgū esošo piedāvājumu un atrast risinājumu, kā likt savai naudai pelnīt,» teica Vjaksa.

Aptauja veikta 2017.gada novembrī sadarbībā ar «Snapshots», aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu