Kārtējās «Brexit» sarunās šonedēļ pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis mudinājušas Apvienoto Karalisti nodrošināt Ziemeļīrijas palikšanu bloka vienotajā tirgū, lai nepieļautu robežkontroles atjaunošanu ar Īriju, piektdien pavēstīja amatpersonas un informācijas avoti.
Apvienotās Karalistes sastāvā esošās Ziemeļīrijas robeža ar Īriju ir viens no trīs galvenajiem jautājumiem izstāšanās sarunās. Brisele uzstāj, ka vispirms ir jāpanāk vienošanās par Īrijas robežu, ES pilsoņu statusu Apvienotajā Karalistē pēc «Brexit», kā arī britu izstāšanās «rēķinu», un tikai tad varēs sākt sarunas par abu pušu tirdzniecības līgumu.
ES iekšējā dokumentā atbalstīta Dublinas pozīcija, ka Ziemeļīrijai vajadzētu ievērot ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumus, lai nepieļautu robežkontroles punktu atjaunošanu uz robežas ar Īrijas Republiku, aģentūrai AFP pavēstīja informācijas avoti.
Lielbritānija ir paziņojusi, ka 2019.gadā atstās vienoto tirgu un muitas savienību, radot neskaidrību par to, kā saglabāt atvērtu robežu, kas palīdzēja panākt starpkopienu konflikta izbeigšanu Ziemeļīrijā.
Īrijas raidorganizācijas RTE citētajā ES dokumentā norādīts, ka «šķiet būtiski, lai Apvienotā Karaliste apņemas neradīt nekādu ārkārtas situāciju attiecībā uz regulatīvu novirzīšanos no iekšējā tirgus un muitas savienības noteikumiem».
ES vienotais tirgus nodrošina brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustību 28 valstu blokā. Savukārt muitas savienības noteikumi paredz, ka no trešajām valstīm blokā ievestajām precēm, šķērsojot ES iekšējās robežas, netiek piemēroti turpmāki tarifi.
Īrijas valdība paziņojusi, ka nekomentēs iekšējos dokumentus, tomēr uzsvēra, ka atbalsta ES 27 valstu pozīciju par Ziemeļīrijas palikšanu muitas savienībā.
«Optimāls risinājums būtu Lielbritānijas palikšana muitas savienībā un vienotajā tirgū. Tomēr galīgais lēmums ir jāpieņem Lielbritānijai,» pavēstīja Īrijas valdības pārstāvis.
«Neskatoties uz to, ir būtiski, lai Lielbritānija vismaz apņemtos nodrošināt, ka netiek atjaunota «cietā» robeža un tiek aizsargāta nozīmīga Ziemeļu-Dienvidu sadarbība un visas Īrijas ekonomika,» viņš piebilda.
«Tajā jāiekļauj izvairīšanās no riskiem, ko radītu ikviena regulatīva novirzīšanās no ES iekšējā tirgus un muitas savienības noteikumiem,» uzsvēra Īrijas valdības pārstāvis.
Robežkontroles punktu atjaunošana uz 499 kilometrus garās Ziemeļīrijas un Īrijas robežas traucētu apmēram 30 000 cilvēku, kas to šķērso, lai dotos uz darbu, kā arī palielinātu birokrātisko slogu uzņēmumiem.
Pastāv arī bažas, ka robežkontroles atjaunošana Ziemeļīrijā varētu atjaunot starpkopienu spriedzi, kas kopš 1998.gadā panāktā izlīguma ir pierimusi, kā arī veicināt kontrabandu.
