Trīs gadu laikā ierēdņu armiju no 50 000 samazinās par 3500 amata vietām

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadu tiks samazināts par 2%, paredz šodien ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.

Ministri šodien vienojās, ka ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to Valsts kancelejā, kura apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat ministri vienojās, ka

atlaižamo amata vietu statistikā varēs iekļaut arī tās amata vietas, kas tika likvidētas iepriekšējos divos gados.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Valsts kancelejas izstrādāto «Valsts pārvaldes reformu plānu 2020», kurā paredzēts samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6% jeb aptuveni 3500 un reformēt mazās valsts iestādes.

«Tas nepieciešams, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo rādītāju un turpmāk nepārsniegtu to.

Ievērojot vēsturisko pieredzi, ka jebkāds nodarbināto skaita samazinājums valsts pārvaldē tiek argumentēts kā absolūti neiespējams, nepieciešams centralizēti noteikt samazināmo amata slodžu skaitu katrā resorā, ievērojot gan pašreizējo vakanču īpatsvaru, gan resora kopējo lielumu,» norādīja Valsts kancelejā.

Plānots, ka vadlīnijas nodarbināto skaita samazināšanai resorā tiks izstrādātas Valsts kanceleja sadarbojoties ar nozares ministriju,

ņemot vērā tādus kritērijus kā plānotās aiziešanas, amatu klasifikācija, atbalsta funkciju centralizēšana, brīvprātīgs samazinājums. Izstrādājot vadlīnijas, tiks vērtēts arī reģionālais aspekts, lai nodarbināto skaita samazinājums neskartu tikai iestādes teritoriālās struktūrvienības.

Vadlīnijas vienlaikus ņems vērā kopš 2015.gada veikto nodarbināto skaita samazinājumu un to neattiecinās uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un karavīriem, valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, amata vietām diplomātiskā un konsulārā dienesta ārvalstu struktūrvienībās un terminētām amata vietām ārvalstu finanšu instrumentu, tajā skaitā Eiropas Strukturālo un investīciju fondu, investīciju nodrošināšanai.

Līdz ar to kopējais nodarbināto skaits, uz kuru tiek attiecināta samazināšana, ir apmēram 50 000.

«Iespējams, ka, veidojot minēto piedāvājumu, kādā no iestādēm samazinājums būs mazāks nekā citās, ievērojot noteiktus nozares plānotās attīstības vai citus apsvērumus. Nodarbināto skaita samazinājumu iespējams īstenot gan vienā reizē, gan proporcionāli vairāku gadu laikā, bet ievērojot katram gadam noteiktos «mērķa griestus», lai nebūtu iespējams izvairīties no samazināšanas, cerot uz valdības attieksmes maiņu,» atzina Valsts kancelejā.

Pēc nodarbināto skaita samazināšanas ieekonomētie līdzekļi tiks atstāti iestāžu rīcībā un būs priekšnoteikums atlīdzības paaugstināšanai,

tādējādi dodot iespēju vadītājiem savā komandā piesaistīt augsta līmeņa ekspertus.

Reformu plāns paredz, ka, iesaistot visas ministrijas, tiks izstrādātas vienotas vadlīnijas nodarbināto skaita samazināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs, tostarp pēc vienotas metodikas nosakot katram no 14 resoriem sasniedzamos mērķa rādītājus attiecībā uz amata vietu skaitu 2018.gada 1.decembrī.

Plāns paredz, ka līdz 2018.gada martam tiks izstrādāta vienota pieeja nodarbināto skaita samazinājumam, vienlaikus atstājot pietiekami lielu elastību resora iestāžu vadītājiem.

Līdz 2018.gada jūlijam būs jāsamazina ilgstošo vakanču skaits resoros

. Iecerēts sasniegt situāciju, lai ilgstošo vakanču skaits nepārsniedz 5% no amata vietu skaita.

Plāns arī paredz, ka 2019.gada un 2020.gada martā sabiedrība tiks informēta par nodarbināto skaita samazinājumu valsts tiešajā pārvaldē. Savukārt līdz 2020.gada decembrim ir jāveic jaunu amata vietu «iesaldēšanas» uzraudzība.

Ministru kabinets atbalsta valsts pārvaldes reformu plānu, kas paredz valsts iestāžu štata samazināšanu par 6%

Valsts pārvaldes reformu virzieni izstrādāti, analizējot valsts pārvaldes funkcijas un procesus, cilvēkresursus, problēmas un sabiedrības vajadzības trijās dimensijās - ekonomija (ieguldīt mazāk), lietderība (ieguldīt atbilstoši ieguvumiem) un efektivitāte (ieguldīt gudri).

Valsts pārvaldes reformu plānā iekļautie reformu virzieni un pasākumi piedāvā koncentrēties uz svarīgāko - trijos gados īstenojamiem pasākumiem,

kuri sniegs attīstības impulsu valsts pārvaldes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Desmit reformu virzieni tiks īstenoti sasaistē cits ar citu, lai nodrošinātu izvirzīto rezultātu sasniegšanu, vienlaikus dodot adekvātus instrumentus valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem to sasniegšanā.

Pirmais reformu virziens paredz nodarbināto skaita samazināšanu un uzraudzību, likvidējot lielāko daļu vakanto amata vietu, «iesaldējot» jaunu amata vietu veidošanu tuvāko triju gadu laikā, kā arī samazinot amata slodžu skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%.

Otrais reformu virziens paredz regulāru budžeta izdevumu pārskatīšanu uz iestāžu darbības efektivitātes un produktivitātes celšanas rēķina, kā arī vienkāršojot budžeta procesu un rīkus budžeta skaidrošanai sabiedrībai.

Trešais virziens skar virzību uz «nulles birokrātiju» jeb normatīvisma mazināšanu, kas paredz pāriet uz efektivitātes auditiem, administratīvo procedūru vienkāršošanu un atskaišu mazināšanu.

Ceturtais virziens paredz atlīdzības politikas pārskatīšanu, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot algu griestus valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātā algu apjoma, kā arī pārskatīt prēmijas un piemaksas.

Piektais virziens paredz centralizēt atbalsta funkcijas un izvērtēt mazo iestāžu lietderību. Valsts kanceleja rosina fokusēties uz atbalsta funkciju pakāpenisku centralizāciju.

Sestais reformas virziens paredz celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību. Septītais virziens paredz ieviest uz rezultātu orientētu darba snieguma vadību, kas nozīmē, ka visiem iestāžu vadītājiem būs definēti vienoti snieguma rādītāji, kas tiks regulāri mērīti un publicēti.

Astotais virziens paredz ieviest projekta komandu darbu valdības prioritāšu īstenošanai. Plānots īstenoti izmēģinājuma projekti divām valdības prioritātēm, ieviešot projektu komandas pieeju, tādējādi stiprinot horizontālo sadarbību un fokusējoties uz rezultātu sasniegšanu, nevis procesu.

Devītais virziens paredz nodrošināt stratēģisko komunikāciju par valdības prioritātēm un reformām. Iecerēts izveidot valsts stratēģiskās komunikācijas sistēmu un īstenot integrētas komunikācijas kampaņas par valdības prioritātēm, skaidrojot sabiedrībai valdības pieņemtos lēmumus.

Savukārt desmitais reformas virziens paredz attīstīt nākotnē nepieciešamās kompetences valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Tādējādi Valsts kanceleja iecerējusi stiprināt valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāti un spēju pielāgoties nākotnes pārmaiņām un izaicinājumiem.

Reformu plāna ievadā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norāda, ka plāns ir solis tuvāk valsts pārvaldei kā vienotai profesionāļu komandai. «Esmu pārliecināts, ka, kopīgi strādājot, lai īstenotu skaidri nospraustos mērķus, mēs tos sasniegsim ātrāk, nekā iecerēts,» atzina Kučinskis.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis piebilst, ka laikā, kad apkārtējā pasaule nemitīgi pilnveidojas, tiecas pēc aizvien jauniem un jauniem sasniegumiem, valsts pārvalde nevar un nedrīkst atpalikt.

«Reformu plāns sniedz skaidru vīziju par virzieniem, kādos tuvākajā laikā reformējama valsts pārvalde, - ekonomija, efektivitāte, lietderība. Reformas īstenošanai nepieciešama drosme, stingra apņemšanās, zināšanas un līderība. Reformas īstenošana iespējama tikai tad, ja mēs visi kopā strādāsim vienotam mērķim - labākai valsts pārvaldei,» uzsver Citskovskis.

Starp reformu plānā ietvertajiem desmit rīcības virzieniem, vislielāko rezonansi izpelnījušās tās aktivitātes, kas paredz valsts pārvaldē samazināt amata slodžu skaitu par 6%, kā arī pārskatīt un izvērtēt ļoti mazo un mazo valsts iestāžu funkcijas. Visas ministrijas ir sniegušas savu vērtējumu par Valsts kancelejas izstrādāto reformu plānu un liela daļa ministriju paudušas iebildumus pret ieceri par konkrētu skaitu samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, kā arī reformēt mazās valsts institūcijas.

    KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
    Svarīgākais
    Uz augšu