Ar tiesas lēmumu sākts «Rīgas vagonbūves rūpnīcas» maksātnespējas process

Par procesa administratori iecelta Maija Stumbre.

RVR maksātnespējas process tika sākts jau šī gada aprīlī, taču RVR to apstrīdēja un augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu, jo RVR bija sedzis parādsaistības pret tās bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu.

Kamarūts šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas savā spriedumā norādīja, ka pirmās instance tiesa nepilnīgi bija interpretējusi Maksātnespējas likumu, jo, lai gan Kamarūts bija saņēmis neizmaksāto darba algu, par viņu nebija veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tiesa savā lēmumā arī uzsvēra, ka fakts, ka sākotnējās parādsaistības pret Kamarūtu sedza trešā persona - SIA «Felzer», kura ietilpst vienā koncernā ar RVR, liecina par to, ka uzņēmums ir praktiski maksātnespējīgs, jo pats nespēj segt savas parādsaistības. Tāpat tiesa atsaucās uz pirmās instances 16.augusta tiesas sēdi, kurā RVR pārstāvis tiesai norādīja, ka uzņēmumam ir vairāk nekā miljonu eiro liels nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī to, ka RVR saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus. Apgabaltiesas ieskatā, šie fakti liecināja, ka uzņēmumam ir ilgstošas maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

RVR 2016.gadā strādāja ar 2,96 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Turpretim 2015.gadā kompānija strādāja ar 182 794 eiro lielu peļņu. Pērn kritās arī uzņēmuma apgrozījums, sasniedzot vien 2,68 miljonus eiro, lai gan 2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 12,7 miljoni eiro, liecina «firmas.lv» pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada nogalē RVR vērsās Vidzemes priekšpilsētas tiesā, prasot tiesisko aizsardzību. Taču tiesa šogad 6.martā nolēma izbeigt RVR tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesā netika iesniegts Maksātnespējas likumam atbilstoši izstrādāts un ar kreditoru vairākumu saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.