Banku analītiķi nākamgad Latvijā pieļauj vidējās bruto darba algas kāpuma pietuvošanos 10%

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Nākamgad Latvijā vidējās bruto darba algas kāpums varētu sasniegt arī 10%, prognozēja banku analītiķi, komentējot trešdien publiskotos jaunākos datu par darba samaksas izmaiņām.

«Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA atzina, ka silstošais darba tirgus turpina uzturēt strauju algu kāpumu.

«Pēc jaudīgā 8,7% kāpuma otrajā ceturksnī algu izaugsmes temps nedaudz palēninājās trešajā ceturksnī, kad mēneša vidējā bruto darba samaksa gada izteiksmē pieauga par 7,5%. Vidējās algas palielinājās gandrīz visās nozarēs, izņemot nekustamā īpašuma, kā arī elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas jomas. Sabiedriskajā un privātajā sektorā algu pieauguma temps bija līdzīgs,» klāstīja Buceniece.

Viņa arī norādīja, ka neto alga aug nedaudz lēnāk kā bruto alga galvenokārt tāpēc, ka algas izmaksas brīdī piemērojamais neapliekamais minimums šogad ir zemāks nekā pērn. Vidējā neto darba samaksa jeb tas, ko strādājošie saņem, palielinājās par 6,7%. Savukārt, ņemot vērā 2,9% inflāciju, reālā alga jeb iedzīvotāju pirktspēja bija par 3,7% lielāka nekā pērn.

«Darba tirgus turpina arvien vairāk karsēties. Bezdarba līmenis sarūk, savukārt ekonomiski aktīvu iedzīvotāju (vai nu strādā vai meklē darbu) īpatsvars sabiedrībā ir vēsturiski augstā līmenī un ilgi vairs nevarēs augt. Pieejamā darbaspēka resurss pamazām izsīkst - tās ir gan iepriekšējo gadu zemās dzimstības, gan arī emigrācijas sekas. Neaizpildīto vakanču īpatsvars lēnām palielinās. Lai arī nelielas rezerves darba tirgū vēl ir, Latvijas uzņēmēji aizvien biežāk izjūt darbaspēka trūkumu, kas ierobežo biznesa aktivitāti. Lai noturētu un/vai atrastu darbinieku, darba devējam būs jātērē vairāk - gan algās, gan apmācībās, gan arī citās ar darbaspēku saistītajās izmaksu pozīcijās. Jo izteiktāks kļūs darbaspēka trūkums, jo straujāk augs darbaspēka izmaksas, tajā skaitā algas,» teica Buceniece.

Viņa norādīja, ka nākamgad paredzētā sociālās apdrošināšanas iemaksu un minimālās algas celšana vēl vairāk paaugstinās darbaspēka izmaksas un radīs galvassāpes uzņēmējiem.

Pēc «Swedbank» prognozēm, vidējās bruto darba samaksas pieaugums nākamgad pietuvosies 10%. «Ja darbaspēka izmaksu kāpums neies roku rokā ar produktivitātes kāpumu, tad cietīs uzņēmumu konkurētspēja. Neto algas nākamgad augs straujāk nekā bruto algas darbaspēka nodokļu mazināšanas ietekmē, kas nozīmēs lielākus ienākumus iedzīvotājiem. (...) Ņemot vērā, ka inflācija nākamgad tiek gaidīta ap 3,5%, iedzīvotāju rocība augs divtik strauji kā šogad, proti par aptuveni 7%, kas lielai daļai pavērs iespēju iegādāties kādu lielāku pirkumu,» sacīja Buceniece.

«Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA pauda, ka nākamajā gadā vidējās darba samaksas kāpums var pārsniegt divciparu skaitli, taču dinamika dažādās nozarēs būs ļoti nevienmērīga.

«Relatīvais miers atalgojuma dinamikā beigsies nākamā gada sākumā. Finanšu ministres vārdiem runājot, «vitamīniem bagātā» 2018.gada budžeta pieņemšana krasi palielinās atalgojumu medicīnā, kāpums paātrināsies arī citās tipiskajās sabiedriskā sektora nozarēs. Ienākumu augšanu veicinās arī minimālās algas kāpums, tāpēc nākamgad vidējās darba samaksas izmaiņas būs ļoti tuvas divciparu skaitļu robežai, varbūt pat pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgos 10%. Taču dinamika dažādās nozarēs būs ļoti nevienmērīga,» sacīja Strautiņš.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka uzņemtais darba samaksas pieauguma temps atspoguļo ekonomikā notiekošo. «Izaugsme pieņemas spēkā, bet situācijas darba tirgū kļūst arvien saspīlētāka. Tuvāko divu gadu perspektīvas apliecina, ka situācija būs labvēlīga tālākam darba samaksas pieaugumam. Spiedienu palielinās pieaugošs darbinieku trūkums, bet nākamgad to papildus veicinās minimālās algas palielināšana. Tas labvēlīgi atsauksies uz patēriņa aktivitāti un noteikti arī audzēs inflāciju. Tāpat situācija budžetā, visticamāk, ļaus palielināt algas arī valsts iestāžu darbiniekiem,» viņš teica.

Tāpat Gašpuitis sacīja, ka tēmas aktualitāte tikai palielināsies neviennozīmīgo tendenču un nepieciešamo risinājumu dēļ. «Pieaugošais algu spiediens, darbinieku trūkums un atturēšanās meklēt sarežģītākus risinājumus audzēs darbinieku ievešanas aizstāvju pulku. Tikmēr, lai arī vidējās darba samaksas prognozes ir pārliecinošas, pretrunas būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāda nebūs vispār, kaut arī trešajā ceturksnī darba samaksa pieauga visās jomās amplitūdā no 2,7% līdz 10,1%, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari (-4,3%) un nekustamo īpašumu nozari (-0,5%). Tomēr šādos apstākļos iespējas saņemt pielikumu pieaug ikvienam. Informācija par straujo atalgojuma pieaugumu spiedienu tikai vairos, jo īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas nav tik rožainas. Rezultātā palielināsies darbinieku migrācija. Tādēļ, visticamāk, lielāku algu kāpumu uzradīs tieši jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti,» viņš prognozēja.

Gašpuitis norādīja, ka šogad Latvijā vidējā bruto darba alga varētu augt par 7,6%, nākamgad - par 8,2%, bet 2019.gadā - par 7,2%.

Savukārt bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA atzina, ka šogad Latvijā gaidāms straujākais algu kāpums kopš 2007.gada. «Šogad Latvijā gaidāms straujākais algu kāpums pēckrīzes periodā un vidējā darba samaksa Latvijā varētu palielināties par aptuveni 7,5-8%,» viņš teica.

Āboliņš norādīja, ka algu kāpums šobrīd nav saistāms tikai ar ienākumu legalizāciju, piemēram, 2017.gada desmit mēnešos Latvijā pirmo reizi reģistrēto automašīnu skaits palielinājies par vairāk nekā 10%, savukārt vietējo mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās auguši par vairāk nekā 8%. Arī mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē šogad audzis par aptuveni 7% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. «Tas viss liecina par reālu iedzīvotāju ienākumu pieaugumu,» viņš piebilda.

Vienlaikus bankas «Citadele» ekonomists atzīmēja, ka straujais darba algu kāpums gan rada bažas par notiekošo darba tirgū un to vai uzņēmēji spēs nopelnīt šādu algu pieaugumu. «Jau vairākus gadus darba algas Latvijā augšas ātrāk nekā produktivitāte. Tomēr labā ziņa ir tāda, ka līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi vidējās algas kāpums šogad būs ļoti tuvs produktivitātes pieaugumam. Tomēr darba tirgus kļūst arvien ciešāks un trešajā ceturksnī bezdarbs Latvijā noslīdēja līdz 8,5%, savukārt reģistrētais bezdarbs oktobrī bija vien 6,6%. Tas nozīmē ka brīvu darba roku kļūst arvien mazāk un spiediens uz algām turpināsies,» teica Āboliņš.

Viņš prognozēja, ka tuvākajos gados darba algas Latvijā, visticamāk, turpinās augt par 6-7%, ko nākamgad veicinās arī būtisks minimālās algas pieaugums.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Savukārt vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa trešajā ceturksnī bija 674 eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2016.gada trešajā ceturksnī.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu