Banku analītiķi šogad prognozē Latvijas IKP pieaugumu 4,5-5% apmērā

«Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka labās ziņas par jaudīgo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī apstiprinājās, uzrādot straujāko izaugsmi kopš 2012.gada. «Ekonomikas apjoms ir pavisam tuvu pirmskrīzes lielumam, ko sasniegsim gada nogalē. Tas gan ir prasījis veselus desmit gadus no krīzes sākuma,» viņa teica.

Buceniece atzīmēja, ka, līdzīgi kā gada pirmajā pusē, arī trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme bija ļoti plaša - auga gandrīz visas nozares. Izņēmums bija lauksaimniecības un finanšu sektori. Pievienotās vērtības kritumu lauksaimniecībā (-3%) noteica lietavu plūdos noslīkušās ražas, savukārt finanšu sektorā (-12%) turpināja samazināties nerezidentu segments. Lielāko devumu ekonomikas izaugsmē nodrošināja kāpums būvniecībā (+25%), transportā (+10%) un apstrādes rūpniecībā (+8%).

«Ekonomikas aktivitātes galvenā dzinēja stafetes kociņu no eksporta pārņēma iekšzemes pieprasījums - mājsaimniecību patēriņš un investīcijas. Silstošais darba tirgus veicināja algu pieaugumu, uzlabojot gan iedzīvotāju rocību, gan arī vēlmi tērēt, no kā ieguva gan tirgotāji, gan atpūtas un izklaides pakalpojumu sniedzēji. Investīciju aktivitātes kāpumu veicināja Eiropas Savienības (ES) fondu raitāka ieplūde, kas gan joprojām vēl atpalika no plāna, kā arī lielu tirdzniecības centru būvniecība (IKEA, «Akropole«). Pēc grūtībām pērn būvnieki šogad izjūt spēju pasūtīju pieaugumu. Augošais iekšzemes pieprasījums radīja labvēlīgu augsni lielākam importa kāpumam, kas ekonomikas izaugsmi nedaudz iegrožoja. Eksporta apmēri auga lēnāk nekā gada pirmajā pusē, bet joprojām iepriecināja, nodrošinot stabilu kāpumu apstrādes rūpniecībā, kā arī transporta sektorā, kuru vilka autopārvadājumi,» sacīja Buceniece.

Viņa arī norādīja, ka ekonomikas sentimenta uzlabošanās liecina par pieklājīgas izaugsmes turpināšanos.

«Eksporta izaugsmi virzīs spēcīgs ārējais pieprasījums. Lai gan eksporta straujākais kāpums šajā biznesa ciklā, visticamāk, ir aiz muguras, tas joprojām būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis. Tomēr arvien lielāka loma būs investīcijām un patēriņam, kas tikai uzņem apgriezienus,» pauda «Swedbank» ekonomiste.

Viņa norādīja, ka, samazinoties bāzes efektam, 2017.gada ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsmes temps nedaudz palēnināsies, bet joprojām saglabāsies gana straujš, proti, ap 5%, savukārt gadā kopumā reālā IKP izaugsme gaidāma 4,7% apmērā.

«Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka ekonomikas izaugsmes paātrinājumu kopš pērnā gada, pirmkārt, nosaka investīcijas, bet aug arī eksports un patēriņš. «Nozaru notikumus vērtējot, visstraujāk augošā neapšaubāmi ir celtniecība, bet liels devums izaugsmē ir arī rūpniecībai, tirdzniecībai, un, nedaudz pārsteidzoši - transportam,» viņš sacīja.

Strautiņš prognozēja, ka šogad Latvijas ekonomika augusi par 4,8%, kā arī nākamgad izaugsmes temps būs ļoti līdzīgs, visdrīzāk, ar nedaudz lielāku patēriņa, bet mazāku eksporta devumu.

«Šogad izaugsme paātrinājusies, pirmkārt, nevis tāpēc, ka būtu noticis kaut kas ļoti labs, bet tāpēc, ka pārstāja notikt sliktas lietas. Nav šaubu, ka ārējie apstākļi ir uzlabojušies, eirozonas IKP pieaugums tuvojas 3% atzīmei, bet liela nozīme ir arī iekšējo procesu loģikai. Runājot analoģijās, ekonomika visā pēckrīzes periodā ir bijusi kā slikti aizdedzināts kamīns. Mazas, vārgas liesmiņas ir bikli šaudījušās ap pagalēm, pavisam neizdziestot, bet arī nesniedzot visu siltumu un gaismu, ko varētu sniegt kamīnā ievietotās malkas potenciālā enerģija. Pa to laiku telpā, kura kamīnam būtu jāsilda, ir bijis pārāk auksti. Daļa telpas iemītnieku to ir atstājuši, vismaz uz laiku. Tie, kuriem bieži nākas nodarboties ar šādām autentiski analogām apkures ierīcēm, zina, ka šāda nīkuļošana var spontāni pārvērsties pilnvērtīgā degšanā, siltumam pārsniedzot iepriekš precīzi neprognozējamu kritisku slieksni. Tā apmēram varētu raksturot notikumus Latvijas ekonomikā šogad,» teica Strautiņš.

Savukārt «SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir nostājusies uz stabila pamata. Par to liecina apjoma pieaugums rūpniecībā par 8,4%, būvniecībā - par 25% un tirdzniecībā - par 3,7%. Kritums bijis lauksaimniecībā (-3,5%), ko noteica nelabvēlīgie laika apstākļi un nerezidentu līdzekļu aizplūde, kuru dēļ samazinājumu uzrādīja finanšu sektors (-11,6%).

«Latvijas pārliecinošais trešā ceturkšņa veikums, kas ir labākais kopš 2011.gadā, labi ierakstās globālajās plūsmās, kas uzrāda sen nebijušu aktivitāti. Šogad iesākusies visaptverošā pasaules ekonomikas aktivizēšanās rudenī pārliecinoši turpinājās,» pauda Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka ārējās vides prognozes ir pārliecinoši pozitīvas un tuvākajā laikā tās apdraud vien politiskā nenoteiktība. Šie riski līdz šim ekonomiku ir maz ietekmējuši, tomēr tas var strauji mainīties. Aktīvākās nozares pamazām iekustinās arī tās, kur aktivitāte ir bijusi piezemēta. Līdz ar to pozitīvas tendences būs vērojamas vairumā nozaru. Vēl paies laiks pirms uzsils nekustamā īpašuma nozare. Tāpat vēl kādu laiku var dominēt negatīvās tendences finanšu un apdrošināšanas nozarē. Nenoteiktība skar arī transporta un uzglabāšanas nozari, primāri dzelzceļa un ostu perspektīvas. Pilnīgi noteikti, ka būvniecība tuvākajā laikā valdīs bums. Labs veikums sagaidāms arī rūpniecībā un eksportā.

«Izaugsmei paātrinoties, ekonomika uzsilst, kas sekmēs arī inflāciju. Šobrīd runāt par pārkaršanu ir pāragri. Tomēr tas nenozīmē, ka šādi riski neparādīsies pēc gada pusotra. Uzkaršanas riskus pastiprinās straujā ES fondu ieplūde un to periodiskums. Tādēļ pārkaršana būs vērojama atsevišķās nozarēs, visizteiktāk būvniecībā, kas nosūks darbiniekus arī no citām nozarēm. Tas dzīs algas uz augšu un ir jautājums, kas būs tad, kad ES fondi apsīks un pieprasījums mazināsies. Respektīvi, vai šie cilvēki atradīs vietu citās nozarēs, spēs pieņemt mazāku atalgojumu, vai lems doties uz ārzemēm,» klāstīja Gašpuitis.

Viņš arī minēja, ka apstākļi attīstībai ir labvēlīgi un turpinās uzlaboties, taču jautājums ir par darbaspēka pieejamību un nozaru jaudu spējām izmantot esošo konjunktūru. Tas arī noteiks ātrumu ar kādu Latvijas ekonomika tuvākajos gados augs. Tāpat aktuāls jautājums par materiālo labumu pieauguma sadalījuma vienlīdzību, kas būs gaidāmo vēlēšanu viena no aktuālākajām tēmām.

Gašpuitis prognozēja, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 4,5%, 2018.gadā - par 3,7%, bet 2019.gadā - par 3,5%.

Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas ekonomikā turpinās ļoti veiksmīgs gads un jau šā gada nogalē Latvijas ekonomika, visticamāk, atgriezīsies pirmskrīzes līmenī. «Pēc manām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad kopumā būs tuvu 5%, taču biznesa ciklā šajā ceturksnī gan, visticamāk, būsim sasnieguši augstāko punktu,» viņš teica.

Āboliņš norādīja, ka straujo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī izdevies sasniegt pamatā divu faktoru dēļ. Šogad atjaunojusies ES fondu plūsma Latvija ekonomikā un vienlaikus pasaules ekonomikā šogad gaidāms lielākais pieaugums pēdējo piecu gadu laikā. Līdz ar to būvniecība trešajā ceturksnī augsi par 25% un nozares prognozes arī tuvākajiem gadiem ir pozitīvas. «Apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka šā gada nogalē būvniecība varētu augt par 15-20%, savukārt nākamgad būvniecības apmēri Latvijā palielināsies par 10-15%. Tik strauji kāpumi varētu likt domāt par zināmu pārkaršanu nozarē, taču pēc pērnā gada krīzes būvniecības apmēri Latvijā joprojām ir stipri zem sava optimālā līmeņa,» viņš pauda.

Pēc bankas «Citadele» ekonomista teiktā, bez būvniecības būtisks faktors Latvijas ekonomikas izaugsmē šogad noteikti ir bijusi labvēlīga ārējā vide. Globālajā ekonomikā šobrīd gaidāms straujākais pieaugums kopš 2011.gada, starptautiskā tirdzniecība ASV dolāru izteiksmē šogad augusi par gandrīz 10%. Tā rezultāta apstrādes rūpniecība trešajā ceturksnī augusi par 8,4%. Vienlaikus ekonomikas tendences pasaulē joprojām ir pozitīvas. Pēdējā mēneša laikā Vācijas ražotāju noskaņojums pakāpies līdz pēdējos septiņos gados augstākajam līmenim, savukārt ASV patērētāju optimisms ir spēcīgākais 17 gadu laikā. Tie ir pozitīvi signāli Latvijas ražotājiem un eksportētājiem. Tādēļ būtiski, ka trešajā ceturksnī par 20% augušas arī investīcijas, jo vairākās nozarēs brīvu ražošanas jaudu tik pat kā vairs nav. «Liekot to visu kopā sagaidu, ka nākamgad Latvijas ekonomikas izaugsme būs tuvu 4%,» sacīja Āboliņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.