Valsts kontrolē (VK) vērtē, kurā revīzijā skatīt plūdu kompensāciju izlietojumu, sacīja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadīja pienākumu izpildītājs Reinis Grāvītis. VK revīzijās jau iepriekš ir saskārusies ar nepilnībām dažādu no budžeta līdzekļiem izmaksājamo kompensāciju kontrolē.
Viņš apstiprināja, ka jautājumi par kompensāciju izmaksas atbilstību skaidriem mērķiem, maksājumu pamatotību un kontroli pēc noteiktiem kritērijiem ir VK redzeslokā. «Attiecībā uz kompensācijām plūdu skartajām vietām, šobrīd vērtējam, vai šo līdzekļu izlietojums tiks pārbaudīts ikgadējā Zemkopības ministrijas (ZM) finanšu revīzijā, vai arī skatīts plašākā atsevišķā revīzijā par katastrofu pārvaldību,» sacīja VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadīja pienākumu izpildītājs.
Grāvītis piebilda, ka ZM finanšu revīzija jau ir sākta, savukārt revīziju par katastrofu plūdiem plānots sākt nākamā gada pavasarī. Tas, kurā no revīzijām varētu tikt iekļauta tēma par plūdu kompensācijām, ir atkarīgs gan no VK pieejamajiem resursiem un tā, cik plaši nepieciešams šo jautājumu skatīt.
Viņš atgādināja, ka VK revīzijās jau iepriekš ir saskārusies ar nepilnībām dažādu no budžeta līdzekļiem izmaksājamo kompensāciju kontrolē. Piemēram, pērn februārī tika publiskoti VK secinājumi par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanai paredzēto līdzekļu izlietojuma atbilstību mērķiem, konstatējot, ka ZM izstrādātie nacionālā līmeņa tiesību akti nenoteica kritērijus, kas ļautu kompensācijas izmaksāt tikai tiem cūku audzētājiem, kuriem ĀCM dēļ tiešām radās tirdzniecības traucējumi. Ministrijas noteiktais regulējums arī neparedzēja kontroli pār kompensāciju piešķiršanas nosacījumu izpildi.
Jau ziņots, ka ZM nav informēta, ka plūdu postošo seku novēršanai izmaksātās kompensācijas varētu būt izlietotas neatbilstoši mērķiem. Tomēr, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par daļas kompensāciju nepamatotu izmaksu, ZM aicina ikvienu ar ziņām par krāpnieciskām darbībām saistībā ar plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām nodot šo informāciju Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīcībā, lai to varētu pārbaudīt un gadījumā, ja tiks konstatēti krāpniecības gadījumi, izmaksātos līdzekļus atgūt.
Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» novembra izskaņā vēstīja, ka daļa Latgales zemnieku varētu būt rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos cietušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult. Raidījums skaidroja, ka liela daļa zemnieku savas platības kompensācijām vai nu nepieteica, vai arī vēlāk savu pieteikumu atsauca, jo viņu lauki pilnībā neslīka zem ūdens. Vienlaikus bija lauksaimnieki, kuri platības pieteica, nokūla un savu iesniegumu vēlāk neatsauca vai arī aizmirsa to izdarīt, līdz ar to saņēma gan kompensāciju, gan laukus nokūla. Tā kā kompensācijām netika noteikta pēckontrole, attiecīgos gadījumus neesot iespējams identificēt.
Pēc raidījumā vēstītā, šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka nedz valdība, nedz par nozari atbildīgā ZM nebija izstrādājusi vienotus un skaidrus, kādā dokumentā fiksētus noteikumus, kuros būtu definēts - kas, par ko un kādā apmērā var saņemt kompensācijas.
