Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien uzdeva Labklājības ministrijai (LM) strādāt pie iespējama risinājuma, lai atsevišķos gadījumos varētu mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.
Aicina LM rast risinājumu, lai atsevišķos gadījumos varētu mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka risinājums nedrīkst iedragāt solidaritātes principu pensiju sistēmā. Izmaiņas varētu attiecināt uz gadījumiem, kad cilvēkam nebija apgādājamo un viņš nebija sasniedzis pensijas vecumu. Šāds izvērtējums LM būs jāizstrādā līdz nākamā gada februāra vidum. Piedalīties šī risinājuma izstrādē aicināta arī Finanšu ministrija, Latvijas Banka, Latvijas Komercbanku asociācija, kā arī Saeimas Juridiskais birojs.
Par šiem jautājumiem komisija diskutēja, ņemot vēra opozīcijas frakcijas «No sirds Latvijai» (NSL) rosinātos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz noteikt uzkrātā fondētās pensijas kapitāla mantošanas iespēju, ja dalībnieks nomiris pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Šāda norma ļautu apzināties, ka dalībnieks tik tiešām ir sava uzkrājuma īpašnieks, kā arī paaugstinātu ieguldījumu kultūru, uzskata partija. Uz otro lasījumu NSL līdere Inguna Sudraba iesniedza precizējošu priekšlikumu par šo normu.
LM komisijai skaidroja, ka neatbalsta šī likumprojekta tālāku virzību. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs mudināja komisiju uzklausīt Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts sociālās aģentūras un Latvijas Zvērinātu notāru padomes viedokli par šo normu piemērošanu praksē, lai pārliecinātos, vai nav nepieciešams noteikt detalizētāku regulējumu.
Saeimas komisija šodien skatīja priekšlikumus grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā pirms otrā lasījuma
Kā ziņots, pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz uz pusi samazināt pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānu komisijas maksu maksimālo iespējamo apmēru. NSL norāda, ka Latvijā ir augstākie komisijas procenti Baltijas valstīs. Viena un tā paša pārvaldītāja līdzīga ienesīguma plānu pārvaldīšanas maksa Latvijā esot vidēji divas un pat trīs reizes augstāka. Tāpēc gan rēķinoties ar faktiskajām pārvaldīšanas izmaksām, gan veicinot konkurenci pārvaldītāju vidū, partija piedāvāja spēkā esošo maksimālo komisijas maksu apmēru maksājumam par ieguldījumu plāna pārvaldi samazināt uz pusi.
Lai veicinātu dalībnieku interesi un iesaisti fondu pārvaldībā, NSL piedāvāja paredzēt fondu dalībniekiem iespēju ieguldīt līdzekļus vairāk nekā vienā ieguldījuma plānā, savukārt, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu sagatavoties šīs normas ieviešanai, bija paredzēts pārejas periods līdz 2019.gada 1.janvārī.